| #114 (4/366) |
[12 Feb 2014|11:43pm] |
tu laiskojies stundām ilgi
ik dienas skaitot dikti
ar vārgu paskatu acī
sirsnīgi tu rindas lasīji
sapņos un iztēlē lidinājies
pārskatāmā nākotnē vilcinājies
neparedzams tas mirklis tavs
kā absurda ideju bars
brīvībā pasaule radīta
aizmirsta un atpakaļ patīta
brīža svārstību vadīta
nekurienē prom maldīta
dārgakmens tu
visumā, ne vienatnē
mūžīgā vienotībā
dzīvībā un saticībā
pasaule, mainies!
tu maldies
prom no sevis
postā uz tevis
|
|