| 5:46a |
Iekritis
ir tajā pašā termiņu slazdā. Katru mirkli viņš sev un citiem jautā par to, kad viss beigsies vai sāksies. Sevi mierinot, gluži kā mantru atkārto to, ka tas nav svarīgi, jeb, ka tāpat jau nekas nebeigsies. Piespiežot prātu tam noticēt jau nākamajā mirklī viņš to vēlas pilnībā izbaudīt un spiež sevi šīs galīgās lietiņas iemīlēt. Jo neko citu jau viņš mīlēt neprot. |