|
Jun. 22nd, 2005|12:15 am |
..es atkal rakstu un smēķēju. un pelnus kratu puķupodā. man vajag skaistu pelnu trauku!
bet dīvaini, ka es tā daru, jo parasti.. man pat netīk, ka mājas koridors smird pēc dūmiem, nemaz nerunājot par.. kādreiz atļāvos savā istabā pīpēt tikai zāli, bet nu.. viss ir ieņēmis citus apmērus.
arī es pati.
ai, poh.. man no tiesas viss ir palicis tik vienaldzīgs. mani pat vairs neinteresē cilvēki tā kā agrāk. pirms kāda laika varēju viņus stundām vērot, bet tagad.. tagad man viņi izraisa riebumu.
bet tagad jau daudz kas ir savādāk. principā - viss.
ja vien es varētu.. Lidot!
es paceltos augstu debesīs un trauktos lielā ātrumā, izplestiem spārniem, pret tuvējo klinti. atsistos, sasistos un.. izšķīstu. gabalos. nesalasāmos.
un vairs nebūtu nekā. viss. |
|