[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| Time | Text |
|---|---|
04:04 pm![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mamuts[Link] | Man ir divi draugi, kuri savā starpā parasti nesatiekas. Viens no viņiem, sauksim viņu par Janku, ir neglābjams romantiķis - viņš nemitīgi meklē savu Vienīgo. Pāris reizes šis jau bija atradis, bet tās vienīgās pēc kāda neilga laiciņa izrādījās īstas raganas un nācās Jankam pacelt enkuru un laisties prom ar briesmīgiem postījumiem takelāžā. Tomēr Janka degunu nenokar un turpina meklējumus. Otrs no viņiem, Raimis, ir jau labu laiku kā precējies, viņa ģimenē ir divi bērneļi. Flegmatisks ciniķis. Sieva viņam nav ideāla, bet viņš, tāpat kā es, uzskata, ka ideālu cilvēku pasaulē nav. Par Jankas ideālās sievietes meklējumiem Raimis parasti pasmejas, kas arī ir saprotams, jo Janka ir jaunāks par 15 gadiem. Šad tad mēs satiekamies viesībās un apmainamies jaunumiem. Wot ij vienreiz Janka sāka stāstīt: - Pirms kāda mēneša es braucu uz futbola sacīkstēm gar parku un tur uz soliņa sēdēja fantastiski skaista meitene ar krāšņu labradora šķirnes suni. Agdies, kā man viņa iepatikās! Meitene gauži raudāja, laikam viņai bija kāda nelaime notikusi. Es ļoti steidzos, bet nolēmu viņu iepriecināt - nogriezos šķērsieliņā, puķu veikalā nopirku krāšņu puķu pušķi, atbraucu atpakaļ, izkāpu no mašīnas un viņai to pasniedzu. Kādas viņai bija acis!... Ak, kādas acis!... jūs, vecie ciniķi, kaut ko tādu nespējat saprast! Sievietēm patīk, kad mēs viņu dēļ daram neprātīgas lietas... - Nu a kas tālāk bija? Iepazinies? - Nē, man nebija laika, es ielecu mašīnā un joņoju tālāk, bet, tā kā viņa bija ar suni, domāju, ka viņa turpat tuvumā vien dzīvo. Pēc tam citās dienās es vairākas reizes izstaigāju visu parku, cerībā viņu satikt, bet nekā. Ak, kas tā bija par sievieti!... Raimis nokāsējās un sāka rakāties savā mobilajā telefonā. Pēc brītiņa viņš parādīja Jankam kādu attēlu. Janka iegavilējās un pieleca kājās: - Raimi, tu esi burvis! kā tu to izdarīji? kas viņa ir? - Tā ir manas radinieces draudzene, Viktorija. - A kā tu atpazini pēc mana stāsta, ka tā ir viņa? Vai viņa par mani stāstīja? Esmu atstājis labu iespaidu, vai ne? - Jāāāā, iespaids patiesi ir neizdzēšams. Labi, klausies: Vika brauca ar suni mājās no vetārsta un tramvajā viņai nospēra somiņu ar visu mobilku, naudas maku, kredītkartēm - nu, visu. Wot ij sēd viņa parkā uz soliņa un raud, jo naudas nav un vieta arī napazīstama, kā mājās tikt - nezina. Te pēkšņi pielido kāds duriks, iegrūž rokās rožu pušķi un fiksi aizlaižas - normāls cilvēks būtu kaut vai līdz mājai aizvedis, kaut ļāvis no sava mobilā telefona piezvanīt... - Ak vai, a ko viņa? - Viņa aizstiepa to puķu pušķi uz veikalu un pierunāja pārdevēju to paņemt atpakaļ par 2 latiem. Wot ij tika līdz mājai. A Tevi viņa toč nav aizmirsusi, katru dienu piemin ar piebildi "ir taču pasaulē kretīni!" Raimis labu laiku papriecājās par Jankas garo ģīmi, tad nopūtās un teica: - Pieraksti numuru, romantiķi... |
| Reply: | |