MēS vIsI mIrSiM! - Post a comment

[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]

( Read Comments )

Time

Text

09:34 am

mamuts

[Link]

Labrīt, darbarūķīši! Bāc, slinkie maitas!... nu, labi - pārtulkoju... :P
Šo puisi sauc Robs, strādā Luziānā, kompānijā "Global Divers" par ūdenslīdēju. Robs remontē zemūdens urbšanas iekārtas.Tālāk sekos viņa e-pasta vēstule, kuru viņš nosūtīja savai māsai. Māsa pārsūtīja to radiostacijai 103.2 FM, lai piedalītos konkursā par visnejaukāko atgadījumu darba vietā. Konkursā viņa uzvarēja.
"Sveika, Sjū!
Kārtējā vēstule no Tava "padibeņu" brāļa. Man pagājušajā nedēļā darbā gadījās nepatikšanas. Es zinu, ka Tev pēdējā laikā arī bija sarūgtinājumi dienestā, tāpēc es padomāju, ka, uzzinot, kas notika ar mani, Tev kļūs jautrāks prāts un Tu sapratīsi, ka Tev jau neklājas nemaz tik slikti.
Pirms es Tev stāstīšu, kas īsti atgadījās, man Tev jāpastāsta dažas garlaicīgas sava darba tehniskas detaļas. Kā Tu jau zini, mana darba vieta – jūras gultne. Man ir "slapjais" hidrotērps, kurā, it īpaši šajā gada laikā, ir auksti. Tāpēc mēs, lai nesaltu tik briesmīgi, izdomājām lūk, ko: mums ir ar dīzeli darbināma iekārta ūdens sildīšanai. Šis verķis 20 000 $ vērtībā iesūc ūdeni no jūras, to uzkarsē līdz patīkamai temperatūrai un pēc tam pa lokanu cauruli, kas ar izolācijas lenti piesieta pie gaisa padeves šļūtenes, nogādā to līdz nirējam, kurš caurules galu iesprauž hidrotērpa lejasdaļā. Velnišķīgi asprātīga ideja: es to vairākkārt izmantoju bez nekādām problēmām. Sajūta, kā sēdot siltā džakuzi vannā!
Viss bija lieliski, kamēr es nesajutu, ka man niez pakaļa. Es to, protams, pakasīju. Bet tas nepalīdzēja – pakaļa sāka svilt kā no uguns. Es, protams, izrāvu šļūteni ārā no hidrotērpa, bet nelaime jau bija notikusi. Briesmīgi ciešot, es beidzot sapratu, kas noticis: ūdens sildītājs bija iesūcis no jūras medūzu un to uzsildītu man laipni piegādājis pie pakaļas zem hidrotērpa. Tā kā mana mugura nav mataina, medūza nespēja pie tās piestiprināties, bat manai kājstarpei paveicās mazāk. Kad es, neko ļaunu nenojauzdams, pakasīju niezošo vietu, es ierīvēju medūzu sev kājstarpē. Es pa komunikatoru paziņoju priekšniekam par savu problēmu, bet viņa norādījumi bija visai neskaidri, jo viņš kopā ar pārējiem pieciem manas maiņas biedriem histēriski ņirdza.
Protams, es darbu pārtraucu, bet man pavēlēja veikt 3 drausmīgas apstāšanās zemūdens dekompresijai, kas ilga 35 mokpilnas minūtes, pirms es spēju parādīties ūdens virspusē, lai pēdējo dekompresiju veiktu kamerā. Kad es izniru, mans vienīgais apģērba gabals bija ūdenslīdēja ķivere. Kad es izkāpu uz klāja, pie manis pienāca "medicīnas brālis" un, no smiekliem raudādams, man izsniedza tūbiņu ar krēmu, kuru man ieteica ieziest pakaļā, tiklīdz kā es ieiešu dekompresijas kamerā.
Krēms apturēja dedzināšanu, bet es vēl divas dienas nespēju iet pa lielajām vajadzībām, jo tūplis bija pilnībā nosprostots ar tūsku.
Tā kā nākamreiz, kad Tev būs būs darbā nepatikšanas, padomā, cik sūdīgi gan Tev klātos, ja Tev pakaļā medūzu iebāztu.
Un tagad skaiti man līdz: "Es mīlu savu darbu, es mīlu savu darbu, es mīlu savu darbu..."

Reply: