MēS vIsI mIrSiM! - Post a comment
[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
|
08:58 pm
mamuts[Link] | BEIGU LAIKI
Būs brīdinājuma zīmes, „tāpēc esiet nomodā” (Lk 21:36). Svētie raksti mums saka, „kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!” (Lk 21:2
1959.gadā māsa Lūcija no Fatimas teica, ka mēs jau tagad dzīvojam beigu laikos (Atkl 13). Tēvs Stefano Gobbi brīdināja, ka mēs esam trešajā un pēdējā Antikrista periodā – pļaujas laikā (Atkl 14:15). Mēs esam lielo pārbaudījumu priekšā.
Kādas „zīmes” ir nenovēršamas? Zemestrīces, katastrofiskas laika apstākļu izmaiņas, bads, sērgas un zīmes debesīs (saule, mēness un zvaigznes). Šīs zīmes debesīs var parādīties kā dabas fenomens vai arī kā kaut kas pārdabisks.
Mēs visi esam redzējuši katastrofiskas laika maiņas. Pat zinātnieki un daudzi pētnieki ir konstatējuši, ka dabas katastrofas stipri pieņemas spēkā pēdējos gados. Protams, ka arī iepriekš ir bijušas līdzīgas nelaimes un dabas katastrofas, taču tik intensīvi un bieži tas nekad nav bijis. Pietiek paskatīties ziņas, lai nebūtu šaubu par to.
Conchita no Garabandālas skaidri norādīja, ka Dievmāte apsolīja lielu brīnumu Garabandālā, lai visi ieticētu. „Paliekoša zīme,” saka Conchita, „būs redzama, to varēs fotografēt un filmēt, bet to tai nevarēs pieskarties. Būs nepārprotams, ka tā ir no Dieva nevis no šīs pasaules.”
Bet pirms zīmes būs „Brīdinājums”. Conchita rakstīja: „Brīdinājums būs no Dieva un tas būs redzams visā pasaulē no jebkuras vietas, vienalga kur cilvēks atradīsies. Tas būs kā atklāsme par mūsu grēkiem. To jutīs ikviens, ticīgs vai neticīgs, neatkarīgi no reliģiskās piederības. Tas būs redzams un jūtams visiem cilvēkiem visā pasaulē.” (Piezīme: Garabandālas pareģojumiem netika piešķirts Vatikāna imprimatur, bet kardināls Bernard Law no Bostonas to piešķīra.)
Tēvs Pio runāja par „trīs tumsas dienām”, zīme, lai mēs sevi sagatavotu, svētdarītu savu dzīvi un savus labos darbus Dievam, lai glābtu dvēseles,
Trešais Fatimas noslēpums atklāj, ka „milzīgs sods nāks pār visu cilvēci... Nekur vairs nepastāv kārtība. Pat augstākajās vietās valda sātans un vada notikumu gaitu. Sātanam izdosies iefiltrēties Baznīcas augstākajās aprindās.... Kardināli sacelsies pret kardināliem un bīskapi pretosies bīskapiem. Romā notiks lielas izmaiņas. Kas ir puvis, tas kritīs un kas ir kritis, netiks paturēts. Liels, liels karš sāksies... uguns un dūmi kritīs no debesīm un okeānu ūdeņi pārvērtīsies tvaikos.”
Ziņojumi no LaSalette brīdināja par bada laikiem, kam sekos sērga, un ka mūsu laikā Baznīca būs „tumsā”, infiltrēta un izpostīta no iekšas, „visu laiku laiks, visu beigu beigas.”
Māsa Agnese Sasagawa no Akitas arī brīdināja, ka „velna darbi iekļūs pat Baznīcā tā, ka viens redzēs kardinālus pretojamies kardināliem un bīskapus pret citiem bīskapiem.” Svarīga arī bija viņai dotā atklāsme, ka „uguns kritīs no debesīm un iznīcinās lielu daļu cilvēces...” Viņa svētība John Shojiro Ito, Niigatas bīskaps teica: „Akitas vēstījumi ir vēstījumi no Fatimas.”
Šie ir beigu laiki. Mūs ir jābūt gataviem. Dievs palīdz tiem, kas Viņam seko un cenšas pildīt Viņa baušļus. Mums jāizkopj garīgā dzīvi, cenšoties būt žēlastības stāvoklī, bieži pieņemt Svētos Sakramentus, īpaši Grēksūdzi un Svēto Komūniju un paļauties uz Dievu, upurēt Viņam visu notiekošo savā dzīve, lai mēs ar saviem grēcīgajiem darbiem nepieņemam zvēra zīmi savā dvēselē. Konsekrēsim sevi Vissvētākas Jaunavas Marijas Sirdij, lai Viņa mūs sargā un apzīmogo ar Dieva zīmi.
Izvēle ir katra cilvēka sirdī. Kungs Jēzus mūs katru mīl un ievēro mūsu brīvo gribu. Katoļu svēto un mistiķu pareģojumi
Sv.Antonijs Abats (4.gadsimts)
Cilvēks padosies laikmeta garam. Tie teiks, ka ja mēs dzīvoto šajā laikā, ticība būtu vienkārša un viegla. Bet viņu laikā tie teiks, lietas ir sarežģītas, Baznīca ir jāmodernizē, lai tā atbilstu laika vajadzībām un problēmām. Kad pasaule un Baznīca būs vienota, tad tās dienas ir klāt.
Sv.Senanus (6.gadsimts)
Meli un viltus raksturos to cilvēku klasi, kuri sēdēs kā tiesneši un dos spriedumus saistībā ar likumu: būs tiesas prāvas starp tēvu un dēlu. Svētas Baznīcas garīdzniecība nodosies lepnumam un netaisnībai. Sievietes atmetīs smalkjūtības jūtas; un dzīvos kopā ar vīrieti bez laulības.
Sv.Columcille/Columba (521-597)
Septiņus gadus pirms pēdējās dienas vienos plūdos zem jūras pazudīs Eirin (Īrija).
Sv.Malahijs O`Morgair (1095?-114
Maelmhaedhoc O`Morgair (Latīņu forma: Malachy) bija dzimis Armagh, Īrijā 1094.gadā. 1148.gadā viņš nomira sava biogrāfa Sv.Bernarda Clairvaux rokās.
Ir liecības, ka Sv.Malahijam piemita levitācijas, dziedināšanas un gaišredzības spējas. Esot ceļā uz Vatikānu, lai pieņemtu Pāvesta sūtņa Īrijā amatu, viņš krita transā un redzēja visu Pāvestu līniju no Innocenta II pēcteča, sniedzoties cauri gadsimtiem, līdz pēdejam, identificētam kā Romas Pēteris. Kad Malahijs pierakstīja visu savu vīziju uz papīra, viņš katram no redzētiem Pāvestiem piešķīra īsu aprakstu latīņu valodā. Šie motto pārsvarā atbilda vārdam, dzimšanas vietai, ģerbonim vai darba vietai pirms iecelšanas par Pāvestu. Dažas frāzes sevī iekļāva vairākus pareģojumus, uzrakstītas asprātīgā vārdu spēlē. Piemēram, Pāvests Pio II, kurš valdīja tikai 26 dienas 1503.gadā, tika aprakstīts kā „De Parvo Homine” (no mazā cilvēka). Viņa uzvārds bija Piccolomini, itāļu valodā „mazais cilvēks”.
Dažreiz Pāvesta personīgā vēsture spēlēja lomu Malahija dotajā motto. Klementu XIII (1758-1769), kuram bija sakari ar Umbrijas valdību Itālijā, kuras emblēma bija roze, Malahijs nosauca par Rosa Umbriae, „Umbrijas Roze.”
Laiks ir parādījis, ka tiem, kuri šaubījās par Sv.Malahija pareģojumiem, nav taisnība, jo pilnīgi visi viņa pareģojumi izrādījās neticami precīzi. Viņš par pareģoja konkrētu savas nāves dienu, kas arī piepildījās.
Malahija pareģojums ir saistīts ar Pāvestiem (kopā 112), sākot no Celestīna II 1143.gadā līdz „pasaules beigām.” Šeit ir Malahija pareģojuma pēdējo pāvestu apraksti:
Pastor et Nauta/Gans un Jūrasbraucējs: Jānis XXIII (1958-1963), Venēcijas patriarhs (jūrasbraucēju pilsēta), vadīja savu ganāmpulku uz Baznīcas modernizāciju caur Ekumēnisko Koncilu. Jānis XXIII izvēlējās divus simbolus šim Koncijam – krustu un kuģi/laivu.
Flors Florum/Ziedu Zieds: Pauls VI (1963-197 – viņa ģerbonī bija attēlotas trīs lilijas.
De Medietate Lunae/No puses no Mēness: Jānis Pāvils I (1978-197. Viņa vārds bijs Albino Luciani jeb „baltā gaisma”, iecelts par Pāvestu 26.augustā. Viņš valdīja aptuveni vien mēnesi, no mēneša vidus līdz mēneša vidum.
De Labore Solis/No saules darba, no saules aptumsuma: Jānis Pāvils II (1978-2005) bija dzimis 1920.gada 18.maijā saules aptumsuma laikā. Viņa bēru dienā (2005.g. 8.aprīlis) arī bija novērojams saules aptumsums.
De Gloria Olivae/No olīvu slavas, krāšņuma: Benedikts XVI (2005- ). Svētā Benedikta ordenis tradicionāli teica, ka šis pāvests nāks no viņu vidus. Svētais Benedikts pareģoja, ka pirms pasaules beigām viņa ordenis, zināms arī kā Olīvieši, triumfējoši vadīs Katoļu Baznīcu tās cīņā ar ļauno. Tas, ka Svētais Tēvs izvēlējās vārdu Benedikts, vēl nav pietiekami, lai šis pareģojums tiktu piepildīts. To viņš daļēji izvēlējās, lai pagodinātu Pāvestu Benediktu XV par viņa centieniem ieviest mieru un saskaņu. Iespējams viņš būs miera ieviesējs Baznīcā vai pasaulē, tādā veidā simboliski nesot olīvu zaru.
Petrus Romanus/Romas Pēteris. In persecutione extrema S.R.E. sedebit Petrus Romanus, qui pascet oves in multis tribulationibus: quibus transactis civitas septicollis diruetur, & Judex tremźdus judicabit populum suum. Finis. (Ārkārtējās vajāšanās, Svētās Romas Baznīcas sēdekli ieņems Romas Pēteris, kurš vadīs avis cauri daudzām nelaimēm, kuru laikā septiņu kalnu pilsēta tiks nopostīta un briesmīgs tiesnesis tiesās savus ļaudis. Beigas.)
Sv.Hildegarde (12.gadsimts)
Nāk laiks, kad prinči un tauta noraidīs Pāvesta autoritāti. Dažas valstis labāk izvēlēsies viņu pašu Baznīcas vadītājus pāri Pāevestam. Vācijas impērija tiks sašķelta.
Pirms komētas nākšanas, daudzas nācijas, izņemot labās, tiks postītas ar trūkumu un badu. Varenā nācija okeānā, kuru apdzīvo cilvēki no dažādām ciltīm un izcelsmēm, būs nopostīta caur zemestrīci, vētru un paisuma vilni. Tā būs sadalīta un lielākajā daļā appludināta. Šai nācijai arī būs daudz neveiksmju jūrā un tā zaudēs tās kolonijas.
Pēc lielās komētas, varenā nācija tiks nopostīta ar zemestrīcēm, vētrām un lieliem ūdens viļņiem, izraisot lielu trūkumu un badu. Okeāns appludinās arī daudzas citas zemes, tādēļ visas piekrastes pilsētas dzīvos bailēs un daudzas būs sagrautas.
Visas piekrastes pilsētas pārņems bailes un daudzas no tām būs sagrautas ar pausuma viļņiem, un lielākā daļa dzīvnieku būs miruši, taču pat tie, kuri aizbēgs, nomirs no šausmīgām sērgām. Tas tādēļ, ka nevienā no šīm pilsētām nav cilvēka, kurš dzīvotu pēc Dieva Likuma.
Ziemeļos celsies spēcīgs vējš, nesot smagu miglu un biezus putekļus, un tas piepildīs viņu rīkles un acis, un tie pārtrauks viņu slaktiņu un viņus pārņems lielas bailes.
Bīkaps Christianos Ageda (12.gadsimts)
20.gadsimtā būs kari un trakums, kas ilgsies garu laiku; veselas provinces tiks iztukšotas no to iedzīvotājiem un karalistes pārņems apjukums. Daudzās vietās zeme būs atstāta neapstrādāta, un būs lieli slaktiņi augstajās aprindās (lielburžuāzija). Pasaules labā rokā bīsies no kreisās un ziemeļi gūs pārsvaru pār dienviem.
Abats Werdin D'Orante (12.gadsimts)
Varens monarhs un varens Pāvests būs pirms Antikrista. Nācijas karos četrus gadus un liela daļa pasaules būs sagrauta. Pāvests celsies pari jūrai nesot Atpestīšanas zīmi uz savas pieres. Varenais monarhs nāks, lai atjaunotu mieru un Pāvests ņems dalību uzvarā.
Jānis no Vitiguerro (13.gadsimts)
Pāvests mainīs savu rezidenci un Baznīca būs neaizsargāta divdesmit piecu vai vairāk mēnešu garumā, jo visu to laiku Pāvests nebūs Romā.... Pēc daudzām nelaimēm Pāvestu izvēlēs no to vidus, kuri būs izdzīvojuši vajāšanas.
Johannes Friede (1204-1257)
Par lielā laika tuvošanos, kad cilvēce saskarsies ar tās pēdējo, smago tiesu, vēstīs pārsteidzošas izmaiņas dabā. Pārmaiņas starp aukstumu un karstumu kļūs intensīvas (spraigas), vētrām būs daudz katastrofisku seku, zemestrīces sagraus lielus reģionus un jūras appludinās daudzas zemienes. Ne viss no tā būs dabas procesu rezultāts, bet cilvēks iekļūs zemes iekšā un aizsniegsies līdz mākoņiem, spēlējoties ar savu eksistenci. Pirms iznīcības spēkiem izdosies piepildīt savu plānu, visumu pārņems nekārtība (nemiers) un dzelzs laikmets (nežēlīguma laikmets) iegrims nebūtībā.
Kad naktis pārņems lielāks aukstums un dienas – karstums, jauna dzīve sāksies dabā. Karstums nozīmē radiāciju no zemes, bet aukstums nozīmē dilstošu saules gaismu. Vēl tikai pāris gadu un jūs apzināsieties, ka saulesgaisma ir kļuvusi jūtami vājāka. Kad pat mākslīgā gaisma vairs nelīdzēs, lielais notikums debesīs būs tuvu.
Sv.Vincents Ferrer (14.gadsimts)
Miera dienās, kuras sekos revolūciju un karu postažas, pirms pasaules beigām, kristieši kļūs tik vāji savā ticībā, ka tie atteiksies saņemt Iestiprināšanas Sakramentu, sakot: „Tas nav nepieciešams Sakraments.”
Brālis Jānis no Cleft Klints (14.gadsimts)
Tuvojoties pasaules beigām, tirāni un naidīgi pūļi apzags Baznīcu un garīdzniekus no visa, kas tiem pieder, sagādās tiem sāpes un nomocīs. Tos, kuri veiks vislielākos pāridarījums, turēs visaugstākajā cieņā.
Tajā laikā Pāvests ar saviem kardināliem būs spiests bēgt no Romas traģiskos apstākļos uz vietu, kur tos neatpazīs (par tiem nezinās). Pāvests mirs nežēlīgā nāve, esot šajā trimdā. Baznīcas ciešanas būs daudz lielākas nekā visā tās vēsturē. Bet Dievs cels Svētu Pāvestu, un eņģeļi līksmos. Dieva apgaismots, šis cilvēks pārbūvēs (garīgā ziņā) gandrīz visu pasauli caur savu svētumu. Viņš visus vedīs pie īstās Ticības. Dievbijība, tikumi, un laba morāle (tikumība) dominēs visā pasaulē. Viņš vedīs visas nomaldījušās avis atpakaļ pie ganāmpulka, būs viena ticība, viens likums, viens dzīvības likums un viena kristība virs zemes. Visi cilvēki mīlēs viens otru un darīs labu, un visi kari un strīdi beigsies. (Yves Dupont, Catholic Prophecy, Tan Books and Publishers, 1973).
Marija Laach Monastery (16.gadsimts)
Divdesmitais gadsimts nesīs nāvi un sabrukumu, atkāpšanos no Baznīcas, nesaskaņas ģimenēs, pilsētās un valdībās; tas būs trīs lielu karu, ar pāris dekāžu intervālu, gadsimts. Tie kļūs arvien postošāki un asiņaināki. Tie drupās atstās ne vien Vāciju, bet visbeidzot arī visas Austrumu un Rietumu valstis.
Pēc šausmīgas Vācijas sakāves sekos nākošais lielais karš. Cilvēkiem vairs nebūs maizes un dzīvniekiem lopbarības. Cilvēku veidoti indīgi mākoņi nolaidīsies un iznīcinās visu. Cilvēka prāts būs neprāta pārņemts.
Svētais Bartolomejs Holzhauser (17.gadsimts, Vācija)
Šajā laika posmā cilvēks izkropļos tam dāvāto sirdsapziņu. Tie ir cilvēki, par kuriem runāja Apustulis Jūda, sakot: „Šie cilvēki zaimo visu, ko nesaprot; tie izkropļo visu, ko zin, kā nesaprātīgi dzīvnieki... Tie dzīro kopā bez atturēšanās, barodami sevi, kurnētāji, sekojot savām iekārēm; viņu mutes runā lepnas lietas, tie apbrīno cilvēkus peļņas (ieguvuma) dēļ; tie veicina šķelšanos, juteklīgi cilvēki, kuriem nav gara.”
Šajā nelaimīgajā laikā būs paviršība (vaļība) gan Dievišķajos, gan cilvēka priekšrakstos (Likumos). Disciplīna cietīs. Svētie Kanoni tiks pilnībā atmesti (netiks ievēroti) un garīdzniecība nerespektēs Baznīcas likumus. Visus aizraus ticība un darbi tam, ko tie vēlas, pēc to miesas iegribām.
Tie izsmies Kristiešu vienkāršību, sauks to par muļķību blēņām, bet visvairāk tiks vērtētas progresīvās zināšanas un spējas, caur kurām likuma aksiomas, morāles principi, Svētie Kanoni un reliģiskās dogmas ir mākoņos tītas ar bezjēdzīgiem jautājumiem un rūpīgi pārdomātiem argumentiem. Tā rezultātā neviens princips, lai cik tas būtu svēts, autentisks, sens un noteikts, nepaliks bez cenzūras, kritizēšanas, viltus interpretācijas, modifikācijas un ierobežojuma no cilvēka puses.
Šie ir ļauni laiki, briesmu un nelaimju gadsimts. Herēzijas ir it visur, un herēziju sekotāji ir pie varas gandrīz visur. Bīskapi, prelāti un priesteri saka, ka tie veic savus pienākumus, ka viņi ir modri un dzīvo saskaņā ar savas dzīves apstākļiem. Tādēļ līdzīgā veidā tie visi meklē attaisnojumus. Bet Dievs pieļaus lielu ļaunumu pret Savu Baznīcu: herētiķi un tirāni nāks pēkšņi un negaidīti; tie ielauzīsies Baznīcā, kamēr bīskapi, prelāti un priesteri gulēs. Tie ieies Itālijā un nopostīs Romu; tie nodedzinās baznīcas un visu iznīcinās. (Yves Dupont, Catholic Prophecy,Tan Books and Publishers, 1973).
Sv.Marija no Agredas (17.gadsimts)
Man tika atklāts, ka ar Dievmātes starpniecību izzudīs visas herēzijas. Šī uzvara pār herēzijām ir no Kristus rezervēta Viņa Svētajai Mātei... Pirms Kristus Otrreizējās Atnākšanas, Dievmātei, stiprāk kā jelkad agrāk, jāspīd žēlsirdībā, varenībā un žēlastībā, lai neticīgos vestu Katoļu Ticībā.
Svētīgais Rembordts (18.gadsimts)
Dievs sodīs pasauli, kad cilvēks būs izveidojis apbrīnojamus atklājumus, kuri tam liks aizmirst par Dievu. Cilvēkiem būs rati bez zirgiem; tie lidos kā putni.
The Ecstatic of Tours (19.gadsimts)
Pirms atkal izcelsies karš, trūks ēdiena un tas būs dārgs. Strādniekiem būs maz darba (bezdarbs), un tēvi dzirdēs savus bērnus saucam pēc ēdiena. Būs zemestrīces un zīmes saulē. Tuvojoties beigām, zemi apklās tumsa. Kad visi ticēs, ka miers ir garantēts, kad visi to vismazāk gaidīs, sāksies lielais notikums. Itālijā sāksies revolūcija, gandrīz vienlaikus ar Franciju. Kādu laiku Baznīcai nebūs Pāvesta.
Māsa Marija no Jēzus no Krusta (19.gadsimts)
Visas valstis satricinās karš un civilie konflikti. Tumsas laikā, kas ilgs trīs dienas, cilvēki, kuri atdevušies ļaunuma ceļiem, ies bojā un tikai viena ceturtdaļa cilvēces izdzīvos. Garīdzniecība arī stipri saruks skaitā, jo lielākā daļa no tiem mirs aizstāvot ticību un savu valsti.
Tēvs Nectou, S.J. (18.gadsimts)
Apjukums būs tik liels, ka cilvēki nespēs pareizi domāt, it kā Dievs būtu aizturējis Savu Providenci cilvēcei. Visļaunākās krīzes laikā vislabākais ko varētu izdarīt, palikt tur, kur Dievs mūs ir nolicis un būt neatlaidīgiem karstā lūgšanā.... Tajā laikā būs tik šausminoša krīze, ka cilvēki ticēs, ka pasaules beigas ir klāt. Asinis plūdīs daudzās lielās pilsētās. Paši elementi tiks satricināti. Tas būs kā maza Pēdējā Tiesa.
Liels skaits cilvēku zaudēs dzīvību šajā nemierīgajā laikā, bet ļaunprāšiem neizdosies gūt virsroku. Tie patiešām centīsies iznīcināt visu Baznīcu, bet tiem netiks dots pietiekoši daudz laika, jo šausminošā krīze būs neilga. Kad visu uzskatīs par zaudētu, viss tiks saglābts. Krīze nāks neilgi pēc tam, kad Anglijas vara sāks vājināties. Tā būs zīme. Anglija piedzīvos šausminošāku revolūciju nekā Francija. Francijai būs vajadzīgs ilgs laiks, lai atgūtu spēku; tad tā palīdzēs Anglijai atgūt mieru un kārtību.
Svētā Anna-Maria Taigi (19.gadsimts, Itālija)
Pāvesti un kardināli atsaucās par šo svēto precēto sievieti kā par visu laiku vienu no lielākajiem svētajiem. Pāvests Benedikts XV viņas beatifikācijas laikā 1920.g. 20.maijā viņu slavēja, kā parauga sievu un māti nabadzīgos un trūcīgos apstākļos. Viņa bieži bija ekstāzē, darīja dziedināšanas brīnumus, lasīja sirdis, pareģoja nāves un redzēja vīzijas par nākotnes notikumiem. Viņa pareģoja šī gadsimta pirmos divus karus. Astoņpadsmit gadus pēc nāves, viņas ķermenis palika svaigs perfektas saglabāšanas stāvoklī, it kā tas būtu apglabāts tikai dienu iepriekš. Sekojošais ir viņas pareģojums par trīs tumsas dienām:
Dievs sūtīs divas sodības: viena būs karu, revolūciju un citu ļaunumu formā; tā radīsies uz zemes. Otrā būs sūtīta no Debesīm. Pār visu zemi nāks bieza tumsa un paliks trīs dienas un trīs naktis. Neko nevarēs redzēt, gaiss būs pārņemts ar sērgu, kas paņems daudzus, bet ne tikai reliģijas ienaidniekus. Šīs tumsas laikā nebūs iespējams izmantot nevienu cilvēka veidotu gaismas ķermeni, izņemot svētītas sveces. Tas, kurš ziņkāres dēļ atvērs logu, lai paskatītos ārā, vai izies no mājas, nomirs uz vietas. Šo trīs dienu laikā cilvēkiem vajag palikt mājās, lūgties Rožukroni un lūgt Dieva apžēlošanu.
Visi Baznīcas ienaidnieki, zināmi vai nezināmi, iznīks uz visas zemes šīs vispasaules tumsas laikā, izņemot dažus, kurus Dievs drīz atgriezīs. Gaiss būs pilns ar dēmoniem, kuri parādīsies visādu veidu pretīgās izskatos.
Reliģija tiks vajāta, priesteri tiks slepkavoti masveidā un baznīcas būs slēgtas, bet tikai uz īsu laiku. Svētais Tēvs būs spiests pamest Romu.
Marie Julie Jahenny no La Fraudais (19.gadsimts, Francija)
Viņai bija piecas Mūsu Kunga brūces. Viņu sauca par „Bretonas Stigmātisti”. Viņai bija brīnišķīga dāvana atšķirt Euharistisko maizi no parastās maizes, svētītus priekšmetus no nesvētītiem, reliktus un no kurienes tie ir nākuši un visbeidzot saprast himnas un liturģiskās lūgšanas dažādās valodās.
Piecus gadus, sākot no 1875.g. 28.decembra viņa dzīvoja tikai no Svētās Komūnijas. Viņa bija pilnīgi nejūtīga pret sāpēm vai spilgtu gaismu ekstāzes laikā. Dažas no šīm ekstāzēm bija pavadītas ar levitāciju.
Viņai bija vīzija ar dialogu starp Mūsu Kungu un Luciferu, kurš sacīja: „Es uzbrukšu Baznīcai. Es gāzīšu Krustu, es masveidā iznīcināšu cilvēkus, es ieviesīšu sirdīs lielu Ticības vājumu. Būs liela Reliģijas noliegšana. Uz laiku es būšu visu lietu kungs, viss būs zem manas kontroles, pat Tavs Templis un Tavi cilvēki.”
Svētais Miķelis saka, ka uz kādu laiku Sātanam piederēs viss un tas valdīs pāri visam; ka viss labais, Ticība, Reliģija būs apglabāta... Sātans un visi viņam piederošie triumfēs, bet pēc šī triumfa, Kungs savukārt sapulcinās savus ļaudis un valdīs un triumfēs pār ļauno un piecels no kapa apglabāto Baznīcu, pazemoto Krustu...
Marie-Julie redzēja, ka „nebūs vairāk Svētā Upura, nekādu ticības pēdu. Apjukums būs visapkārt...”
Visi nemaldīgās Baznīcas apstiprinātie darbi beigs eksistēt uz kādu laiku. Šajā skumīgajā iznīkumā brīnumainas zīmes parādīsies uz zemes. Ja cilvēku ļaunuma dēļ Svētā Baznīca būs tumsā, tad Kungs sūtīs tumsu ļaunajiem, kas tiem liks apstāties ļaunuma meklējumos...
1902.gada 27.novembrī un 1904.gada 10.maijā Mūsu Kungs un Mūsu Karaliene paziņoja par sazvērestību „jaunas Mises” ieviešanā: „Es dodu tev brīdinājumu. Ne Mana Evaņģēlija sekotāji dvēseļu ienaidnieka iespaidā smagi strādā, lai saskaņā ar savām idejām pārveidotu Svēto Misi, lai Tā saturētu vārdus, kas ir pretīgi Manam skatienam. Kad pienāks nāvīgā stunda, kad Manu priesteru ticība tiks pārbaudīta, šie būs celebrētie teksti otrajā periodā. Pirmais ir Manas priesterības periods, kas pastāv kopš Manas atnākšanas. Otrais ir vajāšanu periods, kad Ticības un Svētās Reliģijas ienaidnieki uzspiedīs savas formulas otrās celebrēšanas grāmatā. Šie ir zemiskie gari, kuri Mani piekala krustā un gaida Jaunā Mesijas Valstību.”
Marie-Julie paziņoja par trīs tumsas dienām, kuru laikā elles spēki tiks izlaisti brīvībā un nonāvēs visus Dieva ienaidniekus. „Krīze izvērsīsies pēkšņi, sodi sekos viens pēc otra un piemeklēs visus...” (1884.g. 4.jan.)
Trīs tumsas dienas „būs ceturtdienā, piektdienā un sestdienā – Vissvētākā Sakramenta, Krusta un Dievmātes dienās.”
„Zemi apsegs tumsa”, 1882.gada 20.septembrī saka Dievmāte, „un elle tiks izlaista virs zemes. Tie, kuriem nebūs ticības vai paļāvības Manam Spēkam, mirs bailēs no zibens un pērkona.”
„Šo trīs šausminošās tumsas dienu laikā nedrīkst atvērt nevienu logu, jo neviens nevarēs redzēt zemi un tās šausminošo krāsu soda dienās uzreiz nenomirstot.”
„Debesis degs ugunīs un zeme sašķelsies... Lai deg svētītās sveces šo trīs tumsas dienu laikā, jo neviena cita gaisma nespīdēs...”
„Ārpus patvēruma (mājām) neviens neizdzīvos. Zeme drebēs, jo sodība un bailes būs lielas. Jā, Mēs uzklausīsim jūsu draugu lūgšanas; neviens neaizies bojā. Mums tie būs vajadzīgi, lai sludinātu Krusta slavu...” (1882.g. 8.dec.)
„Šīs briesmīgās tumsas laikā tikai svētītas vaska sveces dos gaismu. Vienas sveces pietiks uz visu šo elles nakti... Ļauno cilvēku un zaimotāju mājās šīs sveces nedos gaismu.”
„Dievmāte saka: „Viss drebēs, izņemot tās mēbeles, uz kurām stāvēs iedegtā svētītā svece. Pulcējieties apkārt krucifiksam un manai svētbildei. Tas liks šīm šausmām atkāpties.”
„Šīs tumsas laikā velni un ļaunie cilvēki pieņems vispretīgākos izskatus... mākoņi, sarkani kā asinis, slīdēs pār debesīm. Pērkona rīboņa satricinās zemi un draudīgs zibens saspers debesis. Zeme tiks satricināta līdz pamatiem. Jūra celsies un tās trokšņainie viļņi apklās kontinentu...”
„Zeme paliks kā plaša kapsēta. Ļauno un taisnīgo ķermeņi klās zemi. Trīs ceturtdaļas zemeslodes populācijas pazudīs. Puses Francijas iedzīvotāju tiks iznīcināti.” (Marquis de la Franquerie, Marie-Julie Jahenny)
Pāvests Pio IX (1878.g.)
Ir nepārprotams, ka Dievs ir paturējis uzvaru par Saviem ienaidniekiem Sev, jo visas pasaule ir pret Viņu un Viņa Baznīcu. Tas ir acīmredzami, ja ņem vērā, ka visu mūsdienu ļaunuma sakne ir tajā, ka talantīgie un enerģiskie kāro pēc zemes baudām un ne vien atmet Dievu, bet Viņu pilnībā noliedz.
Šķiet, ka tos nevar atgriezt citādā veidā, ka caur aktu, kuru nevar piedēvēt nevienam sekundāram līdzeklim, un tādēļ visi būs spiesti lūkoties uz pārdabisko...
Nāks liels brīnums, kas pasauli piepildīs ar izbrīnu. Pirms šī brīnuma notiks revolūcijas triumfs. Baznīca ārkārtīgi cietīs. Tās kalpi un vadoņi tiks izsmieti, šaustīti un nonāvēti.
Svētā māsa Faustīna Kowalska (20.gadsimts)
Pēc viņas teiktā, Mūsu Kungs viņai pavēstīja sekojošo: „Pirms Es nākšu kā Taisnīgais Tiesnesis, Es nākšu kā Žēlsirdības Karalis. Pirms atnāks tiesas diena, cilvēkiem tiks dota šāda zīme pie debesīm – debesīs nodzisīs visa gaisma un uz zemes iestāsies pilnīga tumsa. Tad debesīs būs redzams krusts un spožas gaismas nāks no tām vietām, kurās Glābējs bija pienaglots, un apgaismos visu zemi. Tas notiks īsi pirms pēdējās dienas.”
Māsa Elena Aiello (20.gadsimts, Itālija)
Viņa bija reliģiskā ordeņa dibinātāja, svēta mūķene, cietēja dvēsele un Stigmātiste. 1960.gada 22.augustā viņai parādījās Vissvētākā Jaunava Marija: „Ja cilvēki neatgriezīsies pie Dieva ar patiesu Kristiešu dzīvi, vēl viens briesmīgs karš nāks no austrumiem uz rietumiem. Krievija karos ar Ameriku ar savām slepenajām armijām: ieņems Eiropu. Reinas upe būs pilna ar asinīm un līķiem. Arī Itālija būs lielas revolūcijas nomocīta, un Pāvests ļoti cietīs.”
Laikā no 1959.g. līdz 1961.gadam Dievmāte viņai parādīja arī citas vīzijas: „Ak, cik šausmīgu vīziju es redzu! Romā notiek liela revolūcija. Tie ienāk Vatikānā. Pāvests ir viens pats; viņš lūdzās. Tie ir satvēruši Pāvestu. Tie ved viņu ar varu. Tie notriec viņu uz zemes. Tie sasien viņu. Ak, Dievs! Ak, Dievs! Tie sit viņu. Cik šausmīgs skats! Cik drausmīgi!”
„Krievija maršēs uz visām Eiropas valstīm, īpaši uz Itāliju, un pacels savu karogu virs Sv.Pētera katedrāles. Revolūcija smagi pārbaudīs Itāliju, Roma tiks šķīstīta asinīs par tās daudzajiem grēkiem, īpaši par nešķīstības grēkiem. Tūlīt ganāmpulks tiks izklīdināts un Pāvests ļoti cietīs.”
„Mūsu Vissvētākā Māte tuvojas. Kā līķi krīt uz zemes visi tie ļaunie cilvēki. Dievmāte palīdz Pāvestam piecelties, paņemot viņu aiz rokas. Viņa apsedz viņu ar savu apmetni, sakot: Nebīsties!”
St. Jānis Bosko
Šīs nebeidzamās jūras vidū, nelielā atstatumā viena no otras, augstu debesīs paceļas divas kolonnas. Uz vienas no tām ir Bezvainīgās Jaunavas statuja, kuras pakājē ir liels uzraksts Auxilium Christianorum (Kristiešu Palīdzība). Otra, daudz diženāka un spēcīgāka, atbalsta proporcionāla izmēra Hostiju, zem kuras ir uzraksts Salus credentium (ticīgo Pestīšana).
Flagmaņkuģa komandieris – Romas Pontifs – stāvot pie stūres, sasprindzina visus muskuļus, lai iestūrētu viņa kuģi starp šīm divām kolonnām, no kuru virsotnēm karājas daudz enkuru un stipri āķi saistīti ar ķēdēm. Visa ienaidnieka flote tuvojas, lai pārtvertu un nogremdētu flagmaņkuģi par jebkuru cenu. Tie bombardē to ar visu, kas tiem ir: grāmatām un brošūrām, degbumbām, ieročiem un lielgabaliem. Kauja izvēršas arvien mežonīgāka. Uz āru izvirzītie kuģu priekšgali atkal un atkal taranē flagmaņkuģi, bet velti, jo neskarts un bezbailīgs tas turpina savu kursu. Ik pa laikam briesmīgs trieciens izveido sūci kuģa korpusā, bet acumirklī viegla vēsma no abām kolonnām aizver dziļo brūci.
Pa to laiku ienaidnieka lielgabali uzsprāgst, ieroči un izvirzītie priekšgali salūzt gabalos; kuģi salūzt un nogrimst dzelmē. Aklā niknumā, lādot un zaimojot, ienaidnieks uzsāk tuvcīņu. Pēkšņi, nopietni ievainots, Pāvest krīt. Viņam acumirklī tiek palīdzēts, bet ievainots otrreiz, viņš mirst. Ienaidnieks izsauc uzvaras saucienu un mežonīgs prieks pāršalc viņu kuģus. Bet kad Pāvest ir miris, tā uzreiz cits ieņem viņa vietu. Palīgkuģu kapteiņi to ievēlēja tik ātri, ka ziņas par Pāvesta nāvi sakrīt ar ziņām par viņa pēcteča ievēlēšanu. Ienaidnieka pašpārliecinātība samazinās. Laužoties caur visu pretestību, jaunais Pāvests droši iestūrē savu kuģi starp divām kolonnām; vispirms pie tās, kura balsta Hostiju, un tad pie otras, uz kuras ir Bezvainīgās Jaunavas statuja. Šajā mirklī notiek kas negaidīts. Ienaidnieka kuģi panikā sāk izklīst, sasitot un nogremdējot viens otru.
Tie daži palīgkuģi, kuri bija drosmīgi cīnījušies kopā ar flagmaņkuģi, ir pirmie, kas pietauvojās pie abām kolonnām. Daudzi citi, kas baiļpilni bija turējušies pa gabalu no kaujas, paliek uz vietas, piesardzīgi vērojot, kamēr ienaidnieka kuģu vraki pazūd zem viļņiem. Tad arī viņi dodas divu kolonnu virzienā, pietauvojās pie āķiem un droši un mierīgi brauc blakus flagmaņkuģim. Pilnīgs miers ir pārņēmis jūru.
[1862. pareģojums] – „Nākošajā gadsimtā notiks Ekumēniskais Koncils, pēc kura Baznīcā sāksies haoss. Miers neatgriezīsies, iekams Pāvestam izdosies noenkurot Pētera laivu starp divām kolonnām, kas ir Veltīšanās Euharistijai un Veltīšanās Dievmātei.”
Terēze Neumann, Vācijas mistiķe (20.gadsimts)
Kad viņai jautāja, vai Amerika piedzīvos karu uz savas zemes, viņa atbildēja: „Nē, bet šī gadsimta beigās Amerika būs ekonomiski sagrauta caur dabas katastrofu sēriju.”
Pāvests Leo XIII
1884.gada 13.oktobrī Pāvest Leo XIII bija tikko pabeidzis Svētās Mises celebrēšanu vienā no Vatikāna kapelām. Stāvot altāra pakājē, viņš pēkšņi nobālēja un nokrita uz zemes. Pēc pāris minūtēm pavadītām tā kā komā, viņš piecēlās un teica apkārtējiem: „Ak, kādu drausmīgu skatu man bija ļauts redzēt!” Leo XIII redzētais, ko vēlāk aprakstīja tie, ar kuriem viņš pēc vīzijas runāja, bija aptuveni simts gadu periods, kura laikā Sātans sasniegs savu kulmināciju. Tas periods bija divdesmitais gadsimts. Leo bija tik satricināts par morālo un garīgo vērtību sabrukuma apjomu kā Baznīcā, tā arī ārpus tās, ka viņš sastādīja lūgšanu, kuru bija jāskaita pēc katras Svētās Mises celebrēšanas visā Katoļu Baznīcā. Šī lūgšana uz Svēto Erceņģeli Miķeli tika skaitīta nepārtraukti, līdz kamēr Mise bija restrukturizēta pēc Otrā Vatikāna Koncila.
Pāvests Pio X
1909.gadā Franciskāņu ordeņa sanāksmes audiences laikā, Pontifs iegāja tādā kā transā. Klātesošie palika nekustīgi un klusi. Pēc pāris mirkļiem, Pāvests atvēra acis, piecēlās kājās un sauca: „Tas, ko es redzēju, ir šausmīgi! Es tas būšu, vai mans pēctecis? Noteikti ir tas, ka Pāvests pametīs Romu un, pametot Vatikānu, viņam vajadzēs iet pāri viņa priesteri līķiem!” Tad viņš piekodināja lieciniekiem: „Nevienam par šo nesakiet, kamēr esmu dzīvs.”
Pirms pašas nāves, Pio X bija vēl viens redzējums. „Es redzēju vienu no maniem pēctečiem ar tādu pašu vārdu, kas bēga prom pāri savu brāļu līķiem. Viņš atradīs patvērumu kādā slēptuvē, bet pēc īsas atelpas, viņš mirs nežēlīgā nāvē. Cieņa pret Dievu ir izzudusi no cilvēku sirdīm. Tie pat vēlas izdzēst Dievu no atmiņas. Šī perversitāte nav nekas cits, kā pasaules pēdējo dienu sākums.”
(Piezīme: Pāvesta Pio X, dzimis kā Giuseppe Melchiorre Sarto. Pāvests Benedikts XVI, dzimis kā Josef Alois Ratzinger. Abi vārdi ir vienādi – Giuseppe itāļu valodā nozīmē Jāzeps, tieši tāpat, kā Josef no vācu valodas.)
Māte Elena Leonardi (20.gadsimts, Itālija)
Viņa bija zem Stigmātista Tēva Pio īpašas vadības kopš deviņu gadu vecuma. Viņa bija cietēja dvēsele, Dieva izvēlēta par priesteru un grēcinieku izpirkšanu. Debesu Tēvs, Kungs Jēzus, Jaunava Marija un Tēvs Pio parādījās viņai vīzijās no 1973. līdz 1983.gadam un deva daudz svarīgu vēstījumu pasaulei. Šis ir Dievmātes dotais vēstījums:
„Negaidīts uguns nolaidīsies pār visu pasauli un liela daļa cilvēces būs iznīcināta. Tas būs izmisuma laiks visiem bezdievjiem: ar saucieniem un sātanisku zaimošanu viņi izmisīgi lūgs, lai kalni tos apsedz, un tie velti mēģinās rast patvērumu alās. Tie, kas paliks, atradīs Dieva Žēlsirdību Manā Spēkā un Aizsardzībā, bet tie, kuri atteiksies nožēlot savus grēkus, pazudīs uguns jūrā!”
„Svētīgi ir tie, kuri šajā laikā ir Man patiesi uzticīgi! Mans vārds ir ieslēgts tavā sirdī, mana meita... Krievija gandrīz pilnībā būs nodedzināta.”
Tēvs Pio
Izraksts no: Tēva Pio rakstītās privātās vēstules tulkojums, adresēts Heroldsbach Komitejai (komisijai, valdei) ar Vatikāna norīkojumu, kas apliecina šo pareģojumu patiesību un realitāti, ko Mūsu Kungs deva Tēvam Pio, Kapucīnu priesterim, kam bija stigmāti.
1949.g. „Mans dēls, Mans dēls, Es ilgojos pēc šīs stundas, kad atkal tev atklāšu Manas Sirds lielo mīlestību... Lūdzieties uz Mani. Mudini citus darīt to pašu, jo laiks ir tuvu, kad es apmeklēšu Savus neuzticīgos ļaudis, jo tie nepievērsa uzmanību Manas žēlsirdības laikam. Esiet neatlaidīgi lūgšanā, lai jūsu pretiniekam nav varas pār jums. Saki Maniem ļaudīm, lai tie vienmēr ir gatavi, jo Mana tiesa pār tiem nāks pēkšņi un negaidīti – neviens neizbēgs no Manām rokām, Es tos visus atradīšu! Es aizsargāšu taisnīgos. Vērojiet sauli, mēnesi un Debesu zvaigznes. Kad tās būs neparasti nemierīgas, ziniet, ka diena ir tuvu. Palieciet vienoti lūgšanā, kamēr iznīcības eņģelis būs pagājis gar jūsu durvīm. Lūdziet, lai šīs dienas tiktu saīsinātas.”
1950.g. 23.jan. „Lūdzieties! Esiet dedzīgi un gavējiet. Varenas lietas notiks! Lūdzieties! Līksmojot un priecājoties cilvēki skrien elles bezdibeņa virzienā, it kā tie ietu uz paša velna kāzām vai masku balli! Pievienojieties Man dvēseļu glābšanā. Grēka mērs ir piepildīts! Atmaksas diena ar tās šausminošiem notikumiem ir tuvu – tuvāk nekā jūs varat iedomāties! Pasaule piesūcas (ir pildīta) ar viltus mieru! Dieva sods viņus satrieks kā zibens! Šie bezdievīgie un ļaunie cilvēki, tāpat kā Sodomas un Gomoras iedzīvotāji, tiks iznīcināti bez žēlastības. Patiesi Es saku, ka viņu ļaunums un samaitātība nebija tik liela, kā mūsdienu cilvēcē!”
1950.g.28.jan. „Kārtīgi aizsedziet savus logus. Neskatieties ārā. Iededziet svētītu sveci, kuras pietiks daudzām dienām. Lūdzieties Rožukroni, lasiet garīga satura grāmatas. Veiciet Garīgas Komūnijas aktus, kā arī mīlestības aktus, kas Mums ir tik ļoti patīkami. Lūdzieties ar izstieptām rokām, vai noguļaties zemē, lai glābtu daudzas dvēseles. Neejiet ārpus mājas. Sarūpējiet sev pietiekošu daudzumu pārtikas. Dabas spēki tiks sakustināti un uguns lietus liks ļaudīm drebēt no bailēm. Esiet drosmīgi! Es esmu jūsu vidū.”
1950.g.7.feb. „Parūpējieties par dzīvniekiem šajās dienās. Esmu kā cilvēku, tā arī dzīvnieku Radītājs un Uzturētājs. Es došu jums pāris zīmes pirms tam, kad jums būs jānoliek vairāk barības viņiem. Es saglabāšu izredzēto īpašumu, ieskaitot dzīvniekus, jo arī pēc tam tiem būs nepieciešams uzturs. Lai neviens neiet pāri laukam, kaut tikai lai pabarotu lopus – tas, kas iezies ārā – ies bojā. Rūpīgi aizsedzies savus logus. Mini izredzētie neredzēs Manas dusmas. Pļaujieties uz Mani un es būšu jūsu Sargātājs.
Uguns lietus līs no mākoņiem un izplatīsies pa visu zemi! Vētras, slikts laiks, zibeņi un zemestrīces būs pāri visai zemei divas dienas. Būs nepārtraukts uguns lietus! Tas viss sāksies ļoti aukstā naktī. Tas viss ir lai pierādītu, ka Dievs ir visas radības Kungs. Tiem, kas cer uz Mani un tic Maniem vārdiem, kā arī tiem, kas izplata Manu vēstījumu, nekā nav jābaidās, jo Es viņus nepametīšu. Nekāds ļaunums nepiemeklēs tos, kuri ir žēlastības stāvoklī un meklē Manas Mātes aizsardzību.
Lai jūs būtu sagatavoti šiem notikumiem, Es jums došu sekojošas zīmes un norādījumus: Nakts būs ļoti auksta. Plosīsies vējš. Pēc laika pērkons būs dzirdams. Aizslēdziet visas durvis un logus. Nerunājiet ne ar vienu ārpus mājas. Nometieties ceļos Krucifiksa priekšā, lūdziet piedošanu par saviem grēkiem, lūdziet Manas Mātes aizsardzību. Neraugieties ārā zemestrīces laikā, jo Dieva dusmas ir svētas! Kungs Jēzus nevēlas, lai mēs redzētu Dieva dusmas, jo Dieva dusmas ir jākontemplē ar bailēm un drebēšanu.
Kas neievēros šo ieteikumu, tiks acumirklī nogalēts. Vējs sev līdzi nesīs indīgas gāzes, kas izplatīsies pāri visai zemei. Tie, kuri cietīs un mirs nevainīgi, būs mocekļi un būs ar Mani Manā Valstībā. Sātans triumfēs! Bet pēc trīs naktīm zemestrīce un uguns mitēsies. Nākošajā dienā atkal spīdēs saule, eņģeļi nolaidīsies no Debesīm un izplatīs miera garu pāri visai pasaulei. Neizmērāmas pateicības sajūta pārņems tos, kuri būs pārdzīvojuši šo smago pārbaudījumu, šo gaidāmo sodu, ar ko Dievs piemeklēs zemi kopš tās radīšanas.
Esmu izvēlējis dvēseles arī citās valstīs, tādās kā Beļģija, Zviedrija, Spānija, kuras ir saņēmušas šis atklāsmes, lai arī citas valstis tiktu sagatavotas. Lūdzieties Rožukroni, lūdzieties to cītīgi, lai jūsu lūgšanas sasniegtu Debesis. Vēl šausmīgāka katastrofa, kā jebkura cita redzēta iepriekš, nāks pār visu pasauli, šausmīgs sods, kāds nekad iepriekš nebija pieredzēts! Cik gan cilvēki ir bezrūpīgi un vienaldzīgi šo lietu sakarā, kuras drīz pār tiem nāks, pretēji visam gaidītajam! Cik tie ir vienaldzīgi sevis sagatavošanā šiem nedzirdētajiem notikumiem, caur kuriem viņiem drīzumā būs jāiet cauri! Dievišķā līdzsvara smagums ir sasniedzis zemi! Mana Tēva dusmas tiks izlietas pāri visai pasaulei! Atkal ar tavu starpniecību es brīdinu pasauli, kā to esmu darījis arī iepriekš.
Šī katastrofa nāks pār pasauli kā zibens spēriens! Tajā mirklī rīta saules gaisma tiks aizstāta ar melnu tumsu! No šī mirkļa nevienam nav jāpamet māju vai jāskatās ārā pa logu. Es pats nākšu iekš zibens un pērkona. Ļaunie cilvēki redzēs Manu Dievišķo Sirdi. Šīs pilnīgās tumsas laikā, kas klās visu zemi, valdīs liels apjukums, un daudzi, daudzi mirs no bailēm un izmisuma.
Tajā dienā, tiklīdz tumsa būs iestājusies, nevienam nedrīkst iet āra no mājām vai skatīties pa logu. Tumsa ilgs dienu un nakti, tad vēl vienu dienu un nakti, un vēl vienu dienu, bet sekojošā naktī atkal zvaigznes spīdēs. Nākošajā rītā atkal ausīs saule un būs iestājies pavasaris! Tumsas dienās Maniem izredzētajiem nav jāguļ, kā to darīja mācekļi dārzā. Tiem ir nemitīgi jālūdzas, un viņi Manī nevilsies. Es sapulcināšu savus izredzētos. Elle ticēs, ka tai pieder visa zeme, bet Es to atgūšu atpakaļ. Atkal un atkal Es esmu brīdinājis cilvēkus un bieži tiem esmu devis īpašas atgriešanās iespējas. Bet tagad ļaunums ir sasniedzis savu kulminācijas punktu, un sods nevar tikt aizkavēts. Saki visiem, ka ir pienācis laiks, kad šīs lietas tiks piepildītas.” Vissvētākās Jaunavas Marijas vēstījumi priesterim Stefano Gobbi Zvēra skaitlis 666 1989.gada 17.jūnijs, Milāna
„Mīļotie dēli, tagad jūs saprotat Debesu Mātes, saulē tērptās Sievietes plānu, kas ar savu armiju ir iesaistīta lielā cīņā pret ļaunuma spēkiem, lai Viņai gūtu varenu uzvaru Vissvētākās Trīsvienības cildināšanā.”
„Mazie bērni, pievienojieties Man cīņā pret pūķi, kurš tiecas vest visu cilvēci pret Dievu.”
„Mazie bērni, pievienojieties Man cīņā pret melno zvēru Masonismu, kas tiecas vest dvēselēs pazušanā.”
„Mazie bērni, pievienojieties Man cīņā pret jēram līdzīgo zvēru, Masonismu, kas ir iefiltrējies Baznīcas dzīvē, lai sagrautu Kristu un Viņa Baznīcu. Lai to sasniegtu, tā cenšas uzcelt jaunu elku, proti, viltus kristu un viltus baznīcu.”
„Baznīcas Masonisms saņem varu un norādījumus no dažādām Masonu ložām un slepus strādā, lai visus padarītu par daļu no šīm sektām. Tādā veidā tā stimulē ambiciozos ar perspektīvām uz labu karjeru; tā apber ar labumiem tos, kas alkst naudas; tā palīdz saviem biedriem pārsniegt citus un ieņemt pašas nozīmīgākās pozīcijas, kamēr tos, kas atsakās ņemt dalību viņu plānos, izsmalcinātā un izšķirošā veidā atgrūž malā. Patiešām, jēram līdzīgais zvērs izmanto visu pirmā zvēra varu tā klātbūtnē un piespiež zemi un visus tās iedzīvotājus godināt pirmo zvēru.”
„Baznīcas Masonisms iet pat tik tālu, ka ceļ statuju par godu pirmajam zvēram un spiež visus to godināt.”
„Bet saskaņā ar Dieva svētā likuma pirmo basuli, tikai Dievu ir jāgodina un viņam vienīgajam pienākas pielūgsme. Un tā tie Dievu aizstāj ar spēcīgu un dominējošu elku. Elks tik varens, ka nogalina ikvienu, kas nepielūdz zvēra statuju. Elks tik stiprs un dominējošs, ka liktu visiem, maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem, brīviem un vergiem, saņemt zīmi uz labās rokas un uz pieres, un ka neviens nevarētu pirkt un pārdot bez šīs zīmes, tas ir, zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa. Kā Es jau esmu tev atklājusi iepriekšējā vēstījumā, šis varenais elks, būvēts, lai visi tam kalpotu un to pielūgtu, ir viltus kristus un viltus baznīca.”
„Bet kāds ir tā vārds?”
„Atklāsmes grāmatas 13 nodaļā ir rakstīts: „Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.” Ar prātu, Dievišķās Gudrības gaismas apgaismots, viens var gūt rezultātus cilvēka vārda atšifrēšanā no skaitļa 666; un šī skaitļa apzīmētais vārds ir Antikrista vārds.”
„Lucifers, vecā čūska, velns vai sātans, sarkanais pūķis, šajos beigu laikos kļūst par Antikristu. Apustulis Jānis jau apstiprināja, ka jebkurš, kas noliedz, ka Jēzus Kristus ir Dievs, ir antikrists. Statuja vai elks, būvēta zvēra godam, lai visi to pielūgtu, ir antikrists.”
„Izskaitļo tagad tā skaitli 666, lai saprastu, kā tas apzīmē cilvēka vārdu. Skatlis 333 apzīmē Dievišķību. Lucifers lepnumā saceļas pret Dievu, jo viņš grib sevi paaugstināt pāri Dievam. 333 ir skaitlis, kas apzīme Dieva noslēpumu. Viņš, kas sevi grib paaugstināt pāri Dievam, nes zīmi 666, un rezultātā šis skaitlis apzīmē sātana, Lucifera, antikrista vārdu, tas ir to, kas vēršas pret Kristu.”
„333 norādīts vienreiz, tas ir pirmo reizi, izsaka Dieva vienības (viens Dievs) noslēpumu. 333 norādīts divreiz, tas ir otru reizi, apzīmē divas dabas – Dievišķo un cilvēcisko – apvienotas Jēzus Kristus Dievišķajā Personā. 333 norādīts trīsreiz, tas ir trešo reizi, apzīmē Trīs Dievišķo Personu noslēpumu, tas ir, izsaka Vissvētākās Trīsvienības noslēpumu. Tādā veidā skaitlis 333 norādīts vienu, divas un trīs reizes, izsaka Katoļu ticības galvenos noslēpumus, kuri ir: (1) Dieva Vienība (viens Dievs) un Trīsvienība, (2) Kunga Jēzus Kristus iemiesošanās, ciešanas, nāve un augšāmcelšanās”
„Ja skaitlis 333 apzīmē Dievišķo, tad skaitlis 666 ir attiecināms uz to, kas sevi grib paaugstināt pāri Dievam.”
„666 norādīts vienreiz, tas ir pirmo reizi, apzīmē 666.gadu. Šajā vēstures posmā antikrists izpaudās caur Islama fenomenu, kas tiešā veidā noliedz Jēzu Kristu un Dievišķās Trīsvienības noslēpumu. Islams ar savu militāro spēku, izlaužas visur, iznīcinot visas senās kristiešu kopienas un ieņemot Eiropu. Tikai pateicoties Svētā Tēva karsti lūgtai Manai Mātišķajai starpniecībai, Islamam neizdodas pilnībā iznīcināt Kristietību.”
„666 norādīts divreiz, tas ir otru reizi, apzīmē 1332.gadu. Šajā vēstures posmā antikrists izpaudās caur radikālu uzbrukumu ticībai Dieva Vārdam (Parola). Caur filozofiem, kuri sāka veltīt īpašu vērtību zinātnei un saprātam, ir radikāla tendence stādīt tikai prātu kā vienīgo patiesības kritēriju. Piedzimst lielas filozofiskas kļūdas, kuras caur gadsimtiem turpinās līdz pat jūsu dienām. Prātam dotā pārspīlētā vērtība, kā īpašs patiesības kritērijs, neizbēgami noved pie ticības Dieva Vārdam bojāejas. Patiesi, ar protestantu reformu ir atmesta Tradīcija kā Dievišķās atklāsmes avots, un tikai Svētie Raksti ir pieņemti. Taču arī tiem ir jābūt interpretētiem ar prāta palīdzību, un hierarhiskās Baznīcas Maģistērijs , kuram Kristus ir uzticējis ticības glabāšanas sargāšanu (and the authentic Magisterium of the hierarchical Church, to which Christ has entrusted the guardianship of the deposit of faith, is obstinately rejected), tiek neatlaidīgi izbrāķēts. Katrs var lasīt un saprast Svētos Rakstus saskaņā ar paša interpretāciju. Šādā veidā ticība Dieva Vārdam tiek sagrauta. Antikrista darbs šajā vēstures posmā ir Baznīcas šķelšana un no tās sekojoša daudz jaunu kristīgo konfesiju veidošanās, kas pakāpeniski noved pie aizvien plašākas ticīcības Dieva Vārdam zaudēšanas.”
„666 norādīts trīsreiz, tas ir trešo reizi, apzīmē 1998.gadu. Šajā vēstures periodā brīvmasonisms ar tā baznīcas formas palīdzību piepildīs savu lielo plānu – uzstādīs elku Kristus un Viņa Baznīcas vietā. Viltus kristus un viltus baznīca. Statuja, celta par godu pirmajam zvēram, lai to pielūgtu visi zemes iedzīvotāji, un kura apzīmogos ar savu zīmi visus, kuri grib pirkt un pārdot, ir antikrista statuja. Jūs esat ieradušies šķīstīšanas, lielo pārbaudījumu kulminācijas punktā. Šķelšanās, tāpat kā toreiz, būs vispārēja, jo gandrīz visi sekos viltus kristum un viltus baznīcai. Tad arī tiks atvērtas durvis, jeb cilvēka parādīšanās vai pat paša antikrista personas parādīšanās.”
„Tādēļ, mīļie bērni, es vēlējos jūs apgaismot par Atklāsmes grāmatas lapām, kas attiecās uz laiku, kurā jūs dzīvojat. To es daru, lai jūs sagatavotu vissāpīgākajam un izšķirošajam lielās cīņas posmam, kurš ir tajā punktā, kad jūsu Debesu Māte cīnīsies ar visiem ļaunuma spēkiem izlaistiem brīvībā uz zemes.”
„Esiet drosmīgi! Esiet stipri, manie mazie bērni. Šajos grūtajos gados jums, kas esat palikuši uzticīgi Kristum un Viņa Baznīcai, ir pienākums samierināties ar naidīgumu, cīnīšanos un vajāšanām. Bet jūs esat vērtīga mazā ganāmpulka daļa, kurai ir uzdevums cīnīties pret spēcīgo antikrista varu un beigās to uzvarēt.”
„Es jūs visus veidoju, aizstāvu un svētu” Zīme uz pieres un rokas Vissvētākās Jaunavas Marijas Dzimšanas Svētki, Dongo, 1989.g. 8.sept.
„Mani mīļie un Manai Bezvainīgajai Sirdij konsekrētie bērni, šodien ir jūsu Debesu Mātes Dzimšanas Svētki. Dzīvojiet tos priekā, mierā, klusumā, lūgšanā, pārliecībā un bērnišķīgā dabiskumā.”
„Jūs esam jūsu Mātes bērni. Jūs esat Manu bērnu daļa un Mana uzvaras plāna stiprais punkts. Jūs veidojat šķīstības, mīlestības un pazemības kroni apkārt šūpulim, kurā Esmu novietota.”
„ Ļaujiem Man sevi barot un formēt; ļaujiet Man paļāvībā sevi vadīt; ļaujiet sevi apzīmogot ar Manu Mātišķo zīmi.”
„Šie ir laiki, kad tā sekotāji, kurš sevi pretstata Kristum, tiek apzīmogoti ar viņa zīmi uz pieres un rokas.”
„Zīme uz pieres un rokas ir pilnīgas atkarības izteikšana no to puses, kuri ir apzīmēti ar šo zīmi. Šī zīme apzīmē viņu, kurš ir Kristus ienaidnieks, tas ir, antikrists. Un šī uzliktā zīme apzīmē to personu, kas pilnībā pieder tā armijai, kurš pretojas Kristum un karo pret Viņa Dievišķo un Karalisko Varu.”
„Zīme ir iespiesta uz pieres un rokas.”
„Piere apzīmē intelektu, jo prāts ir cilvēka saprāta sēdeklis.”
„Roka apzīmē cilvēka aktivitāti, jo ar tā rokām cilvēks darbojas un strādā.”
„Tomēr tā ir persona, kas ir apzīmēta ar antikrista zīmi tās intelektā un gribā.”
„Tas, kurš atļauj sevi apzīmogot ar šo zīmi uz pieres un rokas ir vadīts pieņemt Dieva noliegšanas doktrīnu, Viņa likuma atmešanu un ateismu, kas mūsdienās ir atvien vairāk izplatīts un reklamēts. Un tādā veidā tas tiek seko šodienas ideoloģijām un pats paliek par šo kļūdu izplatītāju.”
„Tas, kurš atļauj sevi apzīmogot ar šo zīmi uz rokas, rīkojas autonomi un neatkarīgi no Dieva, vēršot savas aktivitātes tīri materiālo un zemes labumu meklējumos. Tādā veidā viņš attālina savus darbus no Tēva plāna, Kurš vēlas tos apgaismot un atbalstīt caur Viņa Dieviešķo Providenci; no Dēla Mīlestības, Kas cilvēka pūles padara par vērtīgu līdzekli tā Pestīšanai un Svētīšanai; no Svētā Gara spēka, Kas visur darbojās, lai iekšēji atjaunotu katru radību.”
„Tas, kurš ir apzīmogots ar šo zīmi uz rokas strādā tikai pats priekš sevis, lai krātu materiālos labumus, lai naudu padarītu par savu dievu, un viņš kļūst par materiālisma upuri.”
„Tas, kurš ir apzīmogots ar šo zīmi uz rokas strādā vienīgi paša sajūtu apmierinājumam, labklājības un baudas meklējumiem, visu savu kaislību, īpaši neķītrības, pilnīgai apmierināšanai, un kļūst par hedonisma upuri.”
„Tas, kurš ir apzīmogots ar šo zīmi uz rokas padari sevi par visu savu aktivitāšu centru, skatās uz citiem kā uz objektiem, kurus izmantot un ekspluatēt savā labā, un kļūst pat nemīlestības un nevaldāma egoisma upuri.”
„Ja Mans ienaidnieks apzīmogo ar savu zīmi visus savus sekotājus, tad ir pienācis laiks, kad Es, jūsu Debesu Līderis, arī apzīmogoju ar savu Mātišķo zīmogu visus, kuri sevi ir veltījuši Manai Bezvainīgajai Sirdij un ir veidojuši daļu Mana karapulka.”
„Es iespiežu Savu zīmogu uz jūsu pierēm, kas ir Mana Dēla Jēzus Krusta Vissvētākā Zīme. Tādā veidā Es atveru cilvēka prātu Viņa Dievišķā Vārda saņemšanai, Tā mīlēšanai un Tā dzīvošanai. Es jūs vadu, lai jūs sevi pilnībā uzticētu Jēzum, Kas jums To ir atklājis. Es šodien no jums veidoju drosmīgus ticības lieciniekus. Manus, Jēzus Kristus Krusta zīmes apzīmogotos, bērnus Es nostādu pretī tiem, kuri ir uz pieres apzīmogoti ar zaimojošo zīmi.”
„Es vadu visas jūsu aktivitātes pilnīgai Vissvētākās Trīsvienības slavēšanai. Priekš tā Es uz jūsu rokām uzlieku Savu zīmi, kas ir Tēva, Dēla un Svētā Gara zīme. Ar Tēva zīmi jūsu cilvēciskās aktivitātes tiek virzītas uz nevainojamu sadarbību ar Viņa Dievišķās Providences plāniem, kura joprojām kārto visas lietas jūsu labumam. Ar Dēla zīmi visas jūsu darbības kļūst dziļi iekļautas Viņa Atpestīšanas noslēpumā. Ar Svētā Gara zīmi viss, ko jūs darāt, kļūst atvērts Viņa Svētdarīšanas varenajam spēkam, kas visur dveš kā varena uguns, lai no pamatiem atjaunotu visu pasauli.”
„Mani mīļotie bērni, ļaujiet sevi apzīmogot uz pieres un rokas ar Manu Mātišķo zīmogu šajā dienā, kad, pulcējušies mīlestībā ap Manu šūpuli, jūs svināt jūsu Debesu Mātes Dzimšanas svētkus uz zemes.” Leopardam līdzīgais zvērs Marijas Bezvainīgās Sirds svētki, Milāna, 1989.g. 3.jūn.
„Mīļotie dēli, šodien jūs esat pulcējušies lūgšanās, lai svinētu jūsu Debesu Mātes Bezvainīgās Sirds svētkus. No visām pasaules pusēm Es esmu jūs aicinājusi konsekrēt sevi manai Bezvainīgajai Sirdij, un jūs esat atbildējuši ar bērnu mīlestību un cēlsirdību. Es jau esmu izveidojusi Sev karaspēku no tiem bērniem, kuri ir pieņēmuši Manau aicinājumu un ir klausījušies manā balsī.”
„Ir pienācis laiks, kad Baznīcā un visā pasaulē Manai Bezvainīgajai Sirdij ir jābūt godinātai, jo šķelšanās, šķīstīšanas un lielā soda laikā, Mana Bezvainīgā Sirds ir vienīgais patvērums un ceļš, kurš ved jus pie Pestīšanas un Miera Dieva. Pāri visam, Mana Bezvainīgā Sirds kļūst par Manas uzvaras zīmi lielajā kaujā, kurā lielā sarkanā pūķa sekotāji cīnās ar Saulē Tērptās Sievietes sekotājiem.”
„Šajā briesmīgajā cīņā pūķim palīgā no jūras nāk leopardam līdzīgais zvērs.”
„Ja sarkanais pūķis ir marksistu ateisms, tad melnais zvērs ir Brīvmasonisms. Pūķīs parādās savā spēkā, savukārt melnais zvērs darbojas ēnā, turās arpus citu redzesloka un slēpjās tādā veidā, lai iekļūtu visur. Viņam ir lāča nagi un lauvas mute, jo viņš viltīgi darbojas caur sociālo komunikāciju, tas ir, caur propogandu. Septiņas galvas simbolizē dažādas masonu ložas, kuras visur darbojas izsmalcinātā un bīstamā veidā.”
„Šim zvēram ir desmit ragi, uz ragiem desmit kroņi, kas ir karaļvaras un valdīšanas zīmes. Masonisms vada un valda visā pasaulē caur šiem desmit ragiem. Rags, bibliskajā pasaulē, vienmēr ir bijis pastiprināšanas instruments, veids, kādā padarīt balsi labāk dzirdamu, spēcīgs komunikācijas līdzeklis.”
„Šī iemesla dēļ, Dievs saviem cilvēkiem darīja zināmu savu Gribu ar desmit ragu palīdzību: desmit baušļiem. Tas, kurš tos pieņem un pilda, dzīvē iet pa Dievišķās Gribas, laimes un miera ceļu. Tas, kurš pieņem Tēva Gribu, pieņem arī Viņa Dēla Vārdu un ņem dalību Viņa veiktajā Atpestīšanā. Kungs Jēzus, caur Žēlastību, kuru caur Savām ciešanām Kalvarijas kalnā priekš mums izcīnīja, dvēselēm dāvā Dievišķīgu dzīvi.”
„Atpestīšanas žēlastība tiek dāvāta caur septiņiem Sakramentiem. Caur žēlastību dvēselē tiek iedvestas pārdabiskās dzīves sēklas, kas ir tikumi. Svarīgākie starp tiem ir trīs teoloģiskie un četri pamattikumi: ticība, cerība, mīlestība, piesardzība (apdomība), gara spēks, taisnīgums un atturība (mērenība). Septiņu Svētā Gara dāvanu gaismā, šie tikumi dīgst, aug, kļūst arvien spēcīgāki un tādā veidā vada dvēseli pa mīlestības un svētuma apgaismotu ceļu.”
„Melnā zvēra, saktu par Masonismu, uzdevums ir izsmalcinātā un stiprā veidā cīnīties, lai dvēselēm traucētu iet pa šo Tēva un Dēla norādīto, un Svēta Gara dāvanu izgaismoto ceļu. Sarkanais pūķis faktiski darbojas, lai visa cilvēce iztiktu bez Dieva, lai Viņu noliegtu, un tādejādi izplata ateisma kļūdu. Taču Masonisma mērķis nav Dieva noliegšana, bet gan Viņa zaimošana. Zvērs atver muti, lai izteiktu zaimus pret Dievu, lai zaimotu Viņa Vārdu un Viņa Mājokli, kā arī visus Debesu iemītniekus. Lielākā zaimošana ir tikai Dievam pienākošās godināšanas noliegšana un tās došana radībām un pašam sātanam. Tādēļ šajos laikos, perversās Brīvmasonisma darbības aizsegā, visur izplatās melnās mises un sātanisma kults. Pāri visam Masonisms visādos veidos cīnās, lai dvēseles novērstu no atpestīšanas un tādā veidā mēģina pilnībā noniecināt Kristus doto Atpestīšanu.”
„Jā Kungs Savu Likumu darīja zināmu caur desmit baušļiem, tad Brīvmasonisms ar savu desmit ragu spēku visur izplata savu likumu, kas ir pilnībā pretstatā Dievam.”
„Kunga baušļa „Tev nebūs citus dievus turēt līdzās Man” tas ceļ viltus elkus, kuru priekšā šodien daudzi zemojās pielūgsmē.”
„Bauslim „Tev nebus Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt” tas nostājas opozīcijā zaimojot Dievu un Kristu daudzos velnišķīgos un izsmalcinātos veidos, nepiedienīgi pazeminot Viņa Vārdu līdz preču zīmes un preces līmenim, un veidojot ķecerīgas filmas par Viņa dzīvi un Viņa Dievišķo Personu.”
„Bauslim „Tev būs Svēto dienu svētīt”, tas pārveido Svētdienu par nedēļas nogali, par sporta, sacensību un izklaižu dienu.”
„Bauslim „Tev būs cienīt savu tēvu un savu māti”, tas ģimenes modeli aizstāj ar kopdzīves modeli, pat starp homoseksuāļiem.”
„Bauslim „Tev nebūs laulību pārkāpt”, tas attaisno, izplata un cildina visāda veida nešķīstības formas, pat līdz pretdabisku aktu attaisnošanai.”
„Baulsim „Tev nebūs nokaut”, tam visur izdodas legalizēt abortus, eutanāziju padara par pieņemamu un veicina cilvēka dzīves vērtības zaudēšanu.”
„Bauslim „Tev nebūs zagt”, tas darbojas laupīšanu, vardarbības un zagšanas ar vien lielāku izplatīšanos.”
„Bauslim „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko”, tas darbojas tādā veidā, ka pievilšanas, melošanas un divkosības likums tiek arvien vairāk izplatīts.”
„Baušļiem „Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu un ikvienu mantu, kas pieder tavam tuvākajam”, tas darbojas, lai pašos dziļumos samaitātu sirdsapziņu, nododot cilvēka prātu un sirdi.”
„Šādā veidā dvēseles tiek vestas pa perversu un ļaunu nepaklausības ceļu Dieva likumam. Tās iegrimst grēkos un tādā veidā ir liegtas saņemt dzīvības un žēlastības dāvanas no Dieva.”
„Septiņiem teoloģiskajiem un pamattikumiem, kuri ir dzīvošanas Dieva žēlastībā augļi, Brīvmasonisms darbojas pretī ar septiņu galveno netikumu izplatīšanu, kuri ir no dzīvošanas grēkā ieraduma augļi. Ticībai tas liek pretī lepnumu; cerībai – iekāri; mīlestībai – skopumu; apdomībai – dusmas; gara spēkam – slinkumu; taisnīgumam – skaudību; mērenībai – nesātību.”
„Ikviens, kas kļūst par šo septiņu netikumu upuri, strauji tiek vests, lai atņemtu gosināšanu Dievam, kuram vienīgajam tā pienākas, lai atdotu to viltus dievībām, kas ir visu šo netikumu personifikācijas. Un šajā parādās vislielākā un šausmīgākā zaimošana. Tieši tādēļ uz katras zvēra galvas ir rakstīti zaimojoši vārdi. Katrai Masonu ložai ir uzdevums veicināt atsevišķu dievību pielūgšanu.”
„Pirmā galva nes zaimojošu lepnības vārdu, kas nostājas pret ticības tikumu, un noved cilvēku pie cilvēka saprāta dieva godināšanas, un progresa un tehnoliģijas augstprātības.”
„Otrā galva nes zaimojošu iekāres vārdu, kas nostājas per cerības tikumu, un noved pie seksualitātes un nešķīstības dieva godināšanas.”
„Trešā galva nes zaimojošu skopuma vārdu, kas nostājas pret mīlestības tikumu, un visur izplata naudas dieva godināšanu.”
„Cetrutā galva nes zaimojošu dusmu vārdu, kas nostājas pret apdomības tikumu, un noved pie nesaskaņu un šķelšanās dieva godināšanas.”
„Piektā galva nes zaimojošu slinkuma vārdu, kas nostājas pret gara spēka tikumu, un izsēj sabiedrības viedokļa baiļu un ekspluatācijas elka godināšanu.”
„Sestā galva nes zaimojošu skaudības vārdu, kas nostājas pret taisnīguma tikumu, un noved pie vardarbības un kara elka godināšanas.”
„Septītā galva nes zaimojošu nesātības vārdu, kas nostājas pret mērenības tikumu, un noved pie tik augsti cildinātā hedonisma, materiālisma un baudas elka godināšanas.”
„Šodien Masonu ložu uzdevums ir ar gudrību strādāt, lai novestu cilvēci pie Dieva likuma neievērošanas, atklāti strādāt pret desmit Dieva baušļiem, un atņemt tikai Dievam pienākošos godināšanu, lai to sniegtu viltus elkiem (saprāts, miesa, nauda, nesaskaņas, valdīšana, vardarbība, bauda), kuri kļūst arvien lielāka cilvēku skaita cildināti un apbrīnoti. Tādā veidā dvēseles tiek pasteidzinātas uz tumšo ļaunuma, netikuma un grēka verdzību, un nāves un Dieva tiesas mirklī, uz mūžīgās uguns jūru, kas ir elle.”
„Tagad jūs saprotiet kā šajos laikos, cīņā pret briesmīgo un viltīgo melnā zvēra, sauktu par Masonismu, uzbrukumu, Mana Bezvainīgā Sirds kļūst par jūsu Patvērumu un drošu ceļu pie Dieva. Manā Bezvainīgajā Sirdī ir ieskicēta taktika, Debesu Māt! (c) burkānportāls
|
|
|
| |