skin like velvet

šonakt sapņoju. un vēl sapnī iedomājos- kaut tik tas nebūtu sapnis. bija.

Un tā viņš pavisam kā starp citu paziņo, ka ir izšķīries no draudzenes. Tas ir tik skolnieciski, iedegties no šāda teksta vien. Bet uz mani tas nostrādā.
Visu vakaru viņš man liek justies kā princesei- rūpējas lai mani nekas netraucē, dejo ar mani, saka komplimentus, apskauj...
Ek, bet vakara noslēgumā esmu pilnīgi droša, ka viņš aizbrauca kopā ar citu. Un man nav nekādu tiesību protestēt. Es arī izklaidētos uz pilnu klapi, pēc nesenas šķiršanās. Varu vienīgi just nožēlu, ka tā nebiju es. Es pat nezinu vai tā gribētu būt es. Es pat nezinu vai es gribētu, lai viņš mani noskūpsta. Es zinu, ka gribu, lai viņš GRIB mani noskūpstīt. Es gribu pārmest, lai gan viņš pret mani ir tik labs. Bet es negribu uzrauties uz lētiem āķiem.

tas ir labs jautājums vienmēr- kāpēc mums toreiz nekas nesanāca?
tāpēc ka beidzās garša-
tā kā kožļenei.
un ja kožļā pastāvējušu kožļeni, tad tā vien šķiet, ka garša ir atgriezusies. bet tas, dārgais, nav uz ilgu laiku.
varbūt man nav taisnība, varbūt.

muļķīgi, ka brīdī, kad cilvēks izlemj, ka pienācis laiks veidot NORMĀLAS attiecības un izstāsta savam partnerim visu par savu pagātni, domājot, ja nebūs neviena paša mela, tad nebūs nevienas pašas problēmas, izrādās, ka partneris ir lielākā iespējamā pļāpu taša un tavus noslēpumus atstāsta visiem, kam nav slinkums klausīties...

un tu jūties tāds bišķi nodots, bet it kā jau nav par ko. savāc visus nesmukumus dziļi dziļi aiz atslēgas un nosolies nevienam nekad neatklāt.

Bija man vienreiz tāds puisis, kuram mēle bija plakana kā žilete. un katrreiz atceroties kā bija ar viņu skūpstīties, man siekalas saskrien mutē. vēl viņam bija tie vīriešiem neraksturīgie "mīlas rokturīši". trenēta vēdera prese, bet sānos fifīgas ādas krokas kurās ieķerties. ak kāpēc gan es tad biju precējusies, bet viņš pārāk godīgs?