2. Jūlijs 2008

• vanna
• 2.7.08 13:03
• varētu šībrīža savu dzīvi salīdzināt ar vannu, kurā bija satecināts ūdens, kas bija tecējis jau labu laiku, tad krāns ticis aizgriezts un tā vanna, atdzisusi un rāma bija stāvējusi kādu laiku. no ūdens stāvēšanas tajā, vannas dibens jau sācis rūsēt un apaudzis ar gļotām, ko izraisījusi ilgstošā ūdens miera stāja un atrašanās tajā.
  
  tagad kāds ir atnācis, un izrāvis aizbāztni un ūdens, par spīti rūsai un gļotām, lēni tek prom, gar vannas malām atstājot vien neglītas pēdas līdz līnijai, cik tālu bijis ūdens.
  drīz viss būs aiztecējis.
  
  tad vajadzēs tikai vannu rūpīgi izmazgāt un turpmāk censties iet tikai dušā.
  vairs nekrāt pilnu vannu ar ūdeni, jo nezin, vai būs kāds , kas vēlāk izraus aizbāztni.
  
  ja arī kādreiz iešu vannā, tad iepriekš rūpīgi pārliecināšos, ka neesmu viena un vai ir kāds, kas varēs, kas gribēs, kas centīsies, kas būs blakus...
  
• 0 rakstair doma