2. Marts 2008

• 2.3.08 14:11
• tādu īsto cilvēku taču nemaz nav, vai ne?
  
• 2 rakstair doma

• 2.3.08 14:59
• reizēm liekas, ka es visus un visu ņemu tā, pa virsu, nekur nemēģinot un nespējot iedziļināties.
  tas laikam sāka notikt pēc tam, kad es sapratu, ka ar Viņu mums nekad nekas nesanāks. tad es sāku pamazām slēgties ciet un aizslēdzos galīgi.
  tagad ir kāds cilvēks, kurš ir pilnīgs pretstats Viņam. jā ir simpātisks, bet es pret viņu, tāpat kā pret jebkuru citu cilvēku, neko nejūtu.
  akmens sirds vietā.
  reizēm man no sevis bail, jo arī uz īstu, neviltotu līdzjūtību neesmu spējīga, man nākas to tēlot, tāpat kā daudzko citu savā dzīvē.
  falšā būtne ar glīto sejiņu.
  
• 0 rakstair doma

• 2.3.08 15:36
• nu kāpēc, kāpēc man tevis nepietrūkst?
  
• 0 rakstair doma

• 2.3.08 15:37
• ja tu kādu krāp, bet viņš par to neuzzin, tad jau tas neskaitās un tā nemaz nav krāpšana.
  viss jau ir tikai galvā.
  
• 0 rakstair doma