| |
[Sep. 8th, 2015|03:33 am] |
"Es pati neesmu turējusi sevi par cienīgu nākt pie Tevis; bet saki tik vienu vārdu un es tapšu šķīsta."
ap 11 no rīta, Jēkaba baznīca.
(pārfrāzēts no Lukasa Evanģēlija 7. nodaļas 7 panta) |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2015|03:39 am] |
''Tu esi privātīpašums, un, neapzinoties savas esības nenozīmīgumu, tu grāb to, ko kāds tev ir atstājis vai pametis dzīvošanai, un tu pat nenojaut, ka tavs vārdu krājums (lasi:dzīves jēga) ir nabadzīgs un tu nezini vārdu''celties'', ''pacelties'' nozīmi visā to pilnībā. Jo šis jēdziens ietver sevī ārkārtīgi smagu darbu, un palīdzēt tev nevar neviens, tikai tu pats. Pacelšanās pāri sev pašam ir vienīgā īstā pacelšanās, kas neaizskar nevienu, izņemot tevi. Tev ir jānoiet šis mokošais izziņas ceļš, kuru mākslinieks iet katru dienu.
Bet ir arī elementārs, augstprātīgs ceļš, kas neprasa piepūli, - tā ir sevis pacelšana pāri citiem. Lai ietu pa šo ceļu, nav vajadzīgs nekas - pat ne nauda. Pārākums pret citiem neprasa personisku atbildību, tam nav nepieciešama sarežģīta iekšēja pasaule. Tieši pretēji - jo elementārāk, jo vieglāk. Taču bez eksistenciālas savas individuālās atbildības izpratnes, bez iekšējas personiskas brīvības, kas neaizskar citus, personība nav iespējama.
(..)
Zīmuļa vilcienu virpulis. Debesu aptumsums. Šajā laikā gaudo suņi, mauj govis, jo parādība nesaskaņojas ar dzīvo.''
Fragments. Jurijs Noršteins |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2015|03:57 am] |
|
Lai salst vasara nost. Manī ir karsta niknuma saule greipfrūta lielumā. Lai tās gnīdas un knišļi izsalst un atkal atgriežas miers. |
|
|