|
[05 Feb 2014|02:58am] |
|
visu laiku pieķeru sevi pie tā, ka nepārtraukti sevi sev pārvēršu par stāstu. acīmredzot, lai piešķirtu sev paliekošu nozīmi. un vienlaikus mokos ar kauna/pretīguma apziņu par tās nodarbes bezmērķīgumu un auditorijas neiespējamību, par to, ka tas ir stāsts, ko nekur nevar likt un nevajag arī.
|
|