(no subject)
Mar. 17th, 2010 | 11:25 am
mood: savādi nikns
So...
Laikam atkal pārvācamies. Kruta, ne? Pateicoties tam, ka lops nevienu te neciena. Viņam uz visiem ir vienalga. Viņš ir baigais vecis. Viņš tagad kārtējo reizi dzers, kārtējo reizi ārdīsies, pacels roku pret, ne tikai savu draudzeni, bet arī mani - viņa "labākā drauga" meiteni.
Patiesībā lai iebrauktu...
lops - mana Mīļuma draugs, puisis ar kuru dzīvojam kopā. Kādēļ saucu par lopu? Elementāri, jo viņam nav nedz cieņas pret citiem, viņš ir iedomājies, ka viss viņa sadirstais tiks savākts kā uz roku mājienu un viss būs tīrs, kārtīgs, viņš bez citu [dzīcoklī esam kopā 4 cilvēki] informēšanas atnāk ar svešiem cilvēkiem un dzer, viņš neko dzīvoklī nedarīs, viņš iet skaļi un viņam ko palūgt ir neiespējami. viņš iedomājas, ka nauda ir viss [viņam ir mazs penis un saspiestas smadzenes]. viņš uzskata, ka citiem viņš jāpieņem tāds kāds ir un citiem ir viņam jāpielāgojas.
Situācija - 2dienas vakars ap pl. 18:00, ierodos mājās. un man priekšā viessistabā sēž lops ar savu kārtējo atvilkto personu - ņuņņu [kāpēc ņuņņa - noskaidrosies vēlāk, bet viņš ir mīkstais[vārgulis]]. Noģērbjos un ieeju virtuvē - lopa draudzene - Mārīte sēž un pīpē. Paskatos uz izlietni - jā, trauki atstāti mums. Nu pareizi lopam ir atvaļinājums [arī bez tā neko nedara]! Traukus nomazgājam. viss ok. lops strīdas ar Mārīti. ok, kam negadās, pāris...lalala...utvj. Salabst - nu forši! Dzeram? nu pa kādai glāzītei jau var. Paiet laiks. lops jau piepisies [un patiesi citu apzīmējumu viņa stāvoklim nevar atrast]. ņuņņa izprovocē lopu un Mārīti. viņi strīdas. lops aiziet pakaļ vēl vienai pudelei [mums te "nočņiks"]. uznāk augšā. strīdas ar Mārīti. Tam visam pa vidam, lai nebūtu skandāls liels, es cenšos Mārīti nomierināt un savā veidā pielauzt, lai liek mierā lopu, lai viņš iet kur un kā grib [viņš jau ir pieradis, ka visas skrien pakaļ]. Atnestā pudele rod vietu laukā pa logu un uz ceļa. izņemot viņu un ņuņņu neviens vairs dzert negrib. Strīds. Mārīte jau ir redzamā izmisumā. Cenšoties situāciju kaut kā risināt [un beidzot iet gulēt jo jau ir vēls] ar Mārīti aizeju uz virtuvi, man Mīļums paliek ar lopu un ņuņņu. Pēc laika, kad iznākam no virtuves Mīļums pasaka, ka nebija domājis, ka lops ir tik aprobežots [tiešām tā nebija domājis?]. lops ar ņuņņu aiziet uz virtuvi. Pēc tam es ar Mārīti ieejam virtuvē un Viņa atkal lopam lūdz [jau 1,5 h strīdas un lūdzas] nomierināties un iet gulēt. Es paralēli pasaku ņuņņam: laimīgs, ka izprovocēji šo situāciju, tagad lasies prom [patiesi, dēļ ņuņņas lops sāka atkal strīdēties ar Mārīti]. Asas vārdu pārmaiņas. Mārīte lielā izmisumā dunkā lopu, lai tas beidzot Viņu sadzird, lops to paķer aiz kakla un spiež, Mārīte vārgā balsī vēl lūdzas [es spertu tam kroplim]. Es rauju nost Mārīti no lopa [ņuņņa sēž un neko nedara!]. Izdodas. Pasaku, kā tas lops var pacelt pret meiteni roku [Mārīte nav no tām, kuras ir jāsit un Viņa lopu dunkāja no patiesi liela izmisuma]. lops draudz man nodzēst savu cigareti man acī. Es - uz priekšu, lop! Tagad jau Mārīte pa vidam.... Asas vārdu pārmaiņas. Otrā reize, kad lops vēlas pret mani pacelt roku, ienāk mans Mīļums noliek lopu pie vietas [un ņuņņa sēž un neko nedara. ak ne, dara gan - pīpē]. Mīļums mani aizved uz istabu, cenšas nomierināt, jautā vai man viss kārtībā un vai lops man nenodarīja pāri. Mīļums pasaka - mums ir jāvācas prom, es vairs nevaru viņu izturēt. Pie drurvīm klauvē Mārīte un paziņo, ka Viņa tagad kopā ar lopu un ņuņņu dosies prom, es pasaku par mūsu pārvākšanos, Mārīte atbild - izgulēsimies un parunāsimies, es atcērtu, ka ar lopu runāšu tik tad kad viņš viņai un man atvainosies [un līdīs uz vēdera] par savu izdarīto. un Mārīte aizskrien lopam pakaļ aizbildinoties, ka tādā lopā viņu negrasās atstāt [es personīgi pēc visa notikušā izmestu no dzīvokļa un vēl mantas viņa piemestu klāt, nevis skrietu pakaļ un turpinātu sevi pazemot. vai viņai nav pašcieņas?]. Durvis aizveras un viņi ir prom. Mēs taisamies gulēt jo no rīta ir jāceļas un jāplāno uz kurieni pārvākties.
Es visu nakti murgoju. visus manus sapņus postīja lops. un šodien, ja runāsim, es vairs neklusēšu. Patiesi mums 4 dzīvot kopā ir neiespējami. pat mans Mīļums ir nokaitināts. lops pats sev izraka bedri. esmu tik dusmīga uz lopu. un patiesi vēlētos tam iedot pa seju. vienalga vai es kā meitene ciestu, es tam lopam sadotu pamatīgi.
Laikam atkal pārvācamies. Kruta, ne? Pateicoties tam, ka lops nevienu te neciena. Viņam uz visiem ir vienalga. Viņš ir baigais vecis. Viņš tagad kārtējo reizi dzers, kārtējo reizi ārdīsies, pacels roku pret, ne tikai savu draudzeni, bet arī mani - viņa "labākā drauga" meiteni.
Patiesībā lai iebrauktu...
lops - mana Mīļuma draugs, puisis ar kuru dzīvojam kopā. Kādēļ saucu par lopu? Elementāri, jo viņam nav nedz cieņas pret citiem, viņš ir iedomājies, ka viss viņa sadirstais tiks savākts kā uz roku mājienu un viss būs tīrs, kārtīgs, viņš bez citu [dzīcoklī esam kopā 4 cilvēki] informēšanas atnāk ar svešiem cilvēkiem un dzer, viņš neko dzīvoklī nedarīs, viņš iet skaļi un viņam ko palūgt ir neiespējami. viņš iedomājas, ka nauda ir viss [viņam ir mazs penis un saspiestas smadzenes]. viņš uzskata, ka citiem viņš jāpieņem tāds kāds ir un citiem ir viņam jāpielāgojas.
Situācija - 2dienas vakars ap pl. 18:00, ierodos mājās. un man priekšā viessistabā sēž lops ar savu kārtējo atvilkto personu - ņuņņu [kāpēc ņuņņa - noskaidrosies vēlāk, bet viņš ir mīkstais[vārgulis]]. Noģērbjos un ieeju virtuvē - lopa draudzene - Mārīte sēž un pīpē. Paskatos uz izlietni - jā, trauki atstāti mums. Nu pareizi lopam ir atvaļinājums [arī bez tā neko nedara]! Traukus nomazgājam. viss ok. lops strīdas ar Mārīti. ok, kam negadās, pāris...lalala...utvj. Salabst - nu forši! Dzeram? nu pa kādai glāzītei jau var. Paiet laiks. lops jau piepisies [un patiesi citu apzīmējumu viņa stāvoklim nevar atrast]. ņuņņa izprovocē lopu un Mārīti. viņi strīdas. lops aiziet pakaļ vēl vienai pudelei [mums te "nočņiks"]. uznāk augšā. strīdas ar Mārīti. Tam visam pa vidam, lai nebūtu skandāls liels, es cenšos Mārīti nomierināt un savā veidā pielauzt, lai liek mierā lopu, lai viņš iet kur un kā grib [viņš jau ir pieradis, ka visas skrien pakaļ]. Atnestā pudele rod vietu laukā pa logu un uz ceļa. izņemot viņu un ņuņņu neviens vairs dzert negrib. Strīds. Mārīte jau ir redzamā izmisumā. Cenšoties situāciju kaut kā risināt [un beidzot iet gulēt jo jau ir vēls] ar Mārīti aizeju uz virtuvi, man Mīļums paliek ar lopu un ņuņņu. Pēc laika, kad iznākam no virtuves Mīļums pasaka, ka nebija domājis, ka lops ir tik aprobežots [tiešām tā nebija domājis?]. lops ar ņuņņu aiziet uz virtuvi. Pēc tam es ar Mārīti ieejam virtuvē un Viņa atkal lopam lūdz [jau 1,5 h strīdas un lūdzas] nomierināties un iet gulēt. Es paralēli pasaku ņuņņam: laimīgs, ka izprovocēji šo situāciju, tagad lasies prom [patiesi, dēļ ņuņņas lops sāka atkal strīdēties ar Mārīti]. Asas vārdu pārmaiņas. Mārīte lielā izmisumā dunkā lopu, lai tas beidzot Viņu sadzird, lops to paķer aiz kakla un spiež, Mārīte vārgā balsī vēl lūdzas [es spertu tam kroplim]. Es rauju nost Mārīti no lopa [ņuņņa sēž un neko nedara!]. Izdodas. Pasaku, kā tas lops var pacelt pret meiteni roku [Mārīte nav no tām, kuras ir jāsit un Viņa lopu dunkāja no patiesi liela izmisuma]. lops draudz man nodzēst savu cigareti man acī. Es - uz priekšu, lop! Tagad jau Mārīte pa vidam.... Asas vārdu pārmaiņas. Otrā reize, kad lops vēlas pret mani pacelt roku, ienāk mans Mīļums noliek lopu pie vietas [un ņuņņa sēž un neko nedara. ak ne, dara gan - pīpē]. Mīļums mani aizved uz istabu, cenšas nomierināt, jautā vai man viss kārtībā un vai lops man nenodarīja pāri. Mīļums pasaka - mums ir jāvācas prom, es vairs nevaru viņu izturēt. Pie drurvīm klauvē Mārīte un paziņo, ka Viņa tagad kopā ar lopu un ņuņņu dosies prom, es pasaku par mūsu pārvākšanos, Mārīte atbild - izgulēsimies un parunāsimies, es atcērtu, ka ar lopu runāšu tik tad kad viņš viņai un man atvainosies [un līdīs uz vēdera] par savu izdarīto. un Mārīte aizskrien lopam pakaļ aizbildinoties, ka tādā lopā viņu negrasās atstāt [es personīgi pēc visa notikušā izmestu no dzīvokļa un vēl mantas viņa piemestu klāt, nevis skrietu pakaļ un turpinātu sevi pazemot. vai viņai nav pašcieņas?]. Durvis aizveras un viņi ir prom. Mēs taisamies gulēt jo no rīta ir jāceļas un jāplāno uz kurieni pārvākties.
Es visu nakti murgoju. visus manus sapņus postīja lops. un šodien, ja runāsim, es vairs neklusēšu. Patiesi mums 4 dzīvot kopā ir neiespējami. pat mans Mīļums ir nokaitināts. lops pats sev izraka bedri. esmu tik dusmīga uz lopu. un patiesi vēlētos tam iedot pa seju. vienalga vai es kā meitene ciestu, es tam lopam sadotu pamatīgi.