Pie 6tās Ketanov tabletes dzīve pārvēršas sūdā

Artuss tomēr precēšot to... nu to... Salauzta sirds...

Kur var nopirkt smuku dzeltenu džemperi?

Pretīgs tukšums

Nav iespējams sasildīties. Pat ļoti karstā dušā vairs ne.

visgrūtāk ir vakaros. kopā ar tumsu uzveļas grūtsirdība un atrauj vaļā asaru plūdus.
mans otrais vārds ir skumjas.
un es pati esmu vinīga.

Nevaru saprast vai vēl esmu piedzērusies vai arī kļuvis par grūtu, sāpīgi.

Kaut kāds suicidálais.

Nekas neizdodas kā gribas, neko arī negribas. Tikai klusumu un grāmatas. Un smēķēt un kūkas un tēju.

Un vēl dejot, ļoti... kādi 3gadi vai 4 jau pagājuši. Ļoti gribas to sajūtu.
Viss

Ļoti jau nu izmisīgi sanāca :D

Attiecības parastās. Nedalīties. Dzīvot kopā n'shit

Atvadvēstuļu melnraksti

Gribu mārtiņrozes un l' occitane adventes kalendāru.
Labrīt

Šī gada uzstādijums bija 40 grāmtas. 37 jau ir izlasītas.

Es vairs nevaru izturēt. Gribas prom. Kaut kur, kur ir klusums. Kaut tikai uz nedēļu.

Viss ir sūds

Jāsameklē aizņemties nauda un līdz pirmam sniegam nolikt tās sasodītās tiesības, savādāk ja ne tagad, tad drošvien nekad.

Narcises

Opim šodien 86. Es pat nevarēju viņu sabučot.

Vispār viss slikti

"Viņa atnesa pudeli, glāzi un nolika uz grīdas starp puķēm.
-Es zinu, ka tu mani nemīli, - viņa teica.
-Tad tu zini vairāk nekā es.
Viņa spēji pacēla acis uz Raviku.
-Tu mani mīlēsi.
-Labi. Uz to iedzersim.
-Pagaidi.
Viņa piepildija glāzīti un izdzēra. Tad pielēja no jauna un pasniedza viņam. Raviks paņēma un brīdi paturēja rokā. Tas viss nav taisnība, viņš domāja. Pusē sapnis vīstošajā naktī. Tumsā izteikti vārdi- vai tie var būt patiesi? Īstajiem vārdiem nepieciešama spoža gaisma.
-No kurienes tu to visus zini?
-Tapēc, ka es tevi mīlu."


"-Nevajag atkal sākt no gala. Tas ir tikpat kā astaiga krinolīna svārkos un parūku galvā. Mēs esam kopā- uz ilgāku vai īsāku laiku- kas to lai zina? Mēs esam kopā un ar to pietiek. Kam mums visādas ceremonijas?"



"-Kapēc tu pretojies?- jautāja Žoanna.
-ko tu teici?
-Kapēc tu pretojies?- viņa atkārtoja.
-Es nepretojos... kam lai es pretotos
-Nezinu. Kautkas tevī ir cieši noslēgts, neko un nevienu tu nelaid tur klāt.
-Nāc, - sacija Raviks.- iedod man vēl iedzert.
-Es esmu laimīga un gribētu, lai arī tu būtu."

Debesīs kaut kāda vaina...

Diez kā garšo koka miza... Liekas, ka drīz no tās vien būs jāpārtiek...