"Guļot siena kaudzē virs stāvā smilšu krasta, skaitīt zvaigznes un raudāt no laimes un gaidām, atcerēties bērnību, kas līdzīga jāņtārpiņiem pilnm kadiķu krūmam, eglei, kas apkarināta neidomājamiem krāmiem, un domāt par to, kas notiks pret rītu, kad gar staciju aizies pirmais elektriskais vilciens, kad ar paģirainām galvām modīsies rūpnīcu un fabriku ļaudis, un spļaudīdamies un mašīnu un mehānismu detaļas lādēdami, neskaidrā solī aizsoļos garām stacijas dīķiem uz stacijas alus krogiem- zaļiem un ziliem."
/Saša Sokolovs "Muļķu skola"
// vienmēr paliek grāmatas, vienmēr...