Pretīgi... Zvanīju savam elektriķim, kas arī dzīvokļa īpašnieka draudziņš, lūdzu, lai atbrauc salabo rozeti. Tā pa vārdam vien, beigās Viņš sacija, ka ja nu man tur visi striķi trūkst un galīgi nav kur palikt, es varot iet pie Viņa... Pilnīgi dzirdēju kā otrā klausules galā siekala nopakšķ pret galdu... phe...

Laiks šodien tik fantastisks, īpaši tie brīži, kad uzspīdēja saulīte... Ļoti priecīgi.

Pie vakariņu galda smējos par opi... Tagad Viņam ir arī dežūrkrūze- Viņš tur sataisa tēju, pēcāk pārliek tējas maisiņu otrā krūzē un pārlej tajā arī šķidrumu. Krūzi, protams, neizmazgā un ieliek atpakaļ plauktā pie pārējām...