"Vai es dzīvoju brīvi? Laikam jau nē. Brīžiem es sev atgādinu jūras dibenā nosprāgušu pleksti, kuru zemūdens straumes vazā pa smiltīm- šurpu turpu, šurpu turpu. Dažreiz es saņemos un šaujos debesīskā apmaldījusies astes zvaigzne, pavisam aizmirstot to, ka kritiens no augstuma sāp daudz vairāk nekā vienkārša izvelšanās no gultas. Brr, te nu es atkal nonāku pretrunās: vissāpīgakais tomēr ir kritiens tieši no gultas- tad, ja kāds mani no turienes izsper. Šīs pretrunas mani vienreiz nobeigs- tik maz es saprotu sevi."
"Mani nekad nav apmierinajuši ar karotīti mutē ieliktie padomi- kamēr nebūšu ar seju iebraukusi zupas sķīvī un aizrijusies ar kādu klimpu, mierā nelikšos."

/ Dace Rukšāne " Beatrises gultas stāsti"/