Es nekas nevienu grāmatu nebiju lasijusi ar tādu sajūsmu, dedzību un interesi... Nudien

"Ko gan es tīkoju izdarīt un reizē no visādiem niekiem baidos!" viņš iedomājās ar dīvainu smaidu. "Hmm... jā... Viss cilvēka rokā, tomēr viss aiziet gar degunu vienīgi aiz gļēvuma... tā ir aksioma... Interesanti- no kā cilvēki visvairāk baidās? Visvairāk viņi baidās no jauna soļa, no jauna, pašu teikta vārda... Bet es pārāk daudz pļāpāju. Tapēc arī neko nedaru, ka daudz pļāpāju. Bet varbūt arī otrādi: tāpēc par daudz pļāpāju, ka neko nedaru. Tieši šai pēdējā mēnesi esmu iemācījies pļāpāt, gulēdams augas dienas savā kaktā un domādams... par Pasaku ķēniņu. Nu, kādēļ es tagad turp eju? Vai tad es esmu uz TO spējīgs? Vai TAS ir nopietni? Nepavisam nav nopietni. Esmu safantazējies un pats sevi priecinu: sak, tīrā spēlīte! Bet... var jau būt, ka tiešām tikai spēlīte."
/F. Dostojevskis/