kāda "neiroze" tieši?
Man pateica, ka ir tieksme uz pašnāvībām- vienīgie pašnāvības mēģinājumi ir tikai ar cigaretēm un alko, un kādu vitamīnu, kas ir ļoooti lēni. :D

Un kopumā šķiet, ka neesmu vienkārši atradusi tādu kuram pateikt kā es patiesībā jūtos- visu laiku smaids uz lūpām un "man-viss-ir-ok". Laikam esmu iemācījusies maskēt savas patiesās domas un sajūtas- tomēr cik esmu manījusi- cilvēki baidās no atšķirīgajiem, un baidās, ja tev prāts strādā savādāk, un, sev par nelaimi, esmu mēģinājusi iekļauties tajās sasodītajās normās "nebaidies-no-mais-es-vienkārši-...-labi-eju-ārstētes", lai tik būtu pieņemta kādā "grupā".
Bet tagad es mēģinu pēc principa- "nespēj-pieņemt-attīsti-redzeslauku" vai ko uz to pusi, lai gan vienmēr būs puse manis, kas ēdīs ar to, ka nespēju iekļauties "sabiedrības un ētikas" normās.

Shit... tikko sāku sevi izprast. :D Un tā kā sāku sevi izprast, varu turpināt savu dzīvi ar nākamo dzīves plānu- ieskaidrot kādam, ka pelmeņiem ir sava civilizācija. :D