Mana naivā cerība šogad iztikt bez lora tikko ar lielu blīkšķi izgāzās... tagad tik nenomirt līdz rītam...

Manai kāpņu telpai uznācis pilnmēness... vakar kāds mēģināja ielauzties manā dzīvoklī, kad tas neizdevās, tas kāds turpināja sēdēt pie manām durvīm un sarunājās pats ar sevi... sabijos diezgan... šodien visu dienu augšā lejā skraida ugunsdzēsēji un ātrās palīdzības brigāde... no rīta bija baigā raudāšana un bļaustīšanās...
un man likās, ka te viss mierīgi- penži un jaunās māmiņas...

Nu bļin dožiļi... pirmo reizi mūžā stuto acs... šitik traki laikam vēl nekad nav bijis...
Es jau tagad dzirdu kā lors man stāstīs, ka nedrīkst krāt negatīvās emocijas sevī... kur tad lai es viņas lieku?