kaut kādu nu jau nedēļu no vietas katru dienu zvanija natālija.... šorīt jau no 8:00 rītā... beidzot saņēmos atzvanīt... protams- "kā Tu jūties, kā tev iet utt" eot izvākusi skarpi, atbrīvojusi mums vietu un tā... vai man vajagot gultu un visu citu viņu hlamu... NĒ BĻAĢ, NEVAJAG!!! un ciemos aibraukt es arī negribu!!!
Šonedēļ viņi beidzot aizbrauc... BEIDZOT...
man vajag jaunus aizkarus, segu un šūpuļkrēslu( gribās), puķes un kaut kad arī kaut kādu dzīvnieku... Vēl jāizdomā kāds vīrietis kas atnāk pārstumt mēbeles tā kā man gribas...

es nostrādāju trīs pilnas dienas un nenomiru, tiesa šodien jau pusdienā bija drausmīgs kašķis un nogurums...