B.
10 February 2014 @ 11:44 am
 
mmmm
 
 
B.
10 February 2014 @ 07:10 pm
 
Opja opis esot bijis zirgu vārdotājs... opim pat pierakstos kaut kur esot tie buramvārdi vai ks tur... vot...
Viņam jauns stiķis, vienmēr girb man pieturēt mēteli, tas nekas, ka lai to man uzvilktu Viņam gandrīz vai uz beņķīša jāpakāpjas :)))
 
 
B.
10 February 2014 @ 07:19 pm
Fransuāza Sagāna "Smeldze"  
"Nākamajā rītā viņa pamodās agri, mulsi skatījās uz nekārtīgo istabu un gaišām spalvām noklāto garo roku, kas traucēja viņai kustēties. Viņa atkal aizvēra acis, pagriezās uz vēdera un smaidīja. Viņa bija līdzās Antuānam, viņa zināja ko nozīmē vārdi "pavadīt mīlas nakti". Viņi bija aizgājuši dejot un nevienu nesatika. Viņi atgiezās mājās un runāja, mīlējās, smēķēja, runāja, mīlējās, līdz dienas gaisma viņus pārsteidza gultā, noreibušus no vārdiem un kustībām, lielajā gurdenajā mierā, ko sniedza pārmērība. Viņiem šķita, ka šajā naktī gandrīz vai nomirs kvēlē, un miegs bija nācis kā brīnumains plosts, uz kura viņi bija uzrāpušies un izstiepušies, pirms paģība, tomēr viegli rokās saķērušies kā pēdējā saskaņā. Viņa skatijās uz Antuāna sānis pavērsto profilu, viņa kaklu, bārdu, kas auga uz vaigiem, zilajiem lokiem zem acīm,un viņai šķita neiedomājami, ka viņa varētu pamosties citur kā līdzās viņam. Viņai patika, ka viņš ir tik nevērīgs un sapņains dienā, bet tik nikns un noteikts naktī. It kā mīla viņā modinātu bezrūpīgu pagānu, kuram vienīgais negrozāmais likums ir baudas likums."

Smeldze- ilgstošs, sāpīgs, bet ne visai spēcīgs pārdzīvojums.


Tagad ķeršos pie Alises brīnumzemē.