Vispār man vajadzēja strādāt, uzcept grafiku nakamajam mēnesim, a es te šēžu, dzeru, klausos šausmīgus gaudojamos gabalus un izplūstu asarās... ak Maksiin, muļķe...

Vakar iegāju sienā, labi, ka galva šorīt nesāp... Ēst gan gribas, varētu kādu gaļas gabalu, vai ko...

Fui... Nevar dzert vienai pašai... Šitādu drāmu uzbūru...Šorīt kauns un smiekli pašai par sevi...

Kaut kāda fui diena... No rīta pastnieks mani nobiedēja- domāju grabaža atgriezusies... Pēc tam kaut kādi puspaģiru stāvokļi via kas... Aizbraucu uz centru paēst pusdienas, paklīdu apkārt, nopirku medu un mārdadža eļļu...
Tagad uzcepu darbam grafikus, pārskatiju kases žurnālus- viss sakrīt... LIELISKI... Vajadzētu izdomāt vakariņas, bet tāds slinkums, gribas horizontāli gultā, pie TV...

Grabaža brīvdienās vaarbūt atgiezīšoties... Šoreiz gan uzjautāju kamdēļ viņu te vajag, vai tamdēļ, lai mani pieskaītu??? Atbildi nesaņēmu, vai nu samulsināju vai arī taisnība... Pretīgi...

 Šīs bija manas pirmās īstās vakariņas , ko gatavoju pati, kopš es te dzīvoju... Ak die...
*Paldies lordramex par recepti...