Periodiski guļu... Riebjas...
Aizmiegu, pamostos no diktām sāpēm, saraujos čokurā, pēc minūtēm 10 atlaiž un atkal guļu...

Redzēju sapni...
Stāvēju naktī kaila uz Brīvības ielas palodzes un kliedzu " i' m the king of the world", viņš aiz muguras skaļi smējās...

Huh...
I'm alive...

Rīt uz darbu...
Dievs, stāvi klāt Maksiinei un tiem, kas trāpīsies viņai ceļā...

Ja manai atvaļinājuma naudai galā būtu vēl viena nullīte, es brauktu uz Taizemi, Kubu, Jamaiku vai Grieķiju( Santorini )... Nullītes nav- Maksiine sēž mājās un lasa ceļvežus...

Arī šodien visu dienu pa gultu, nesen kaut kad pamodos... visi pātari sajukuši- izrādās šodien nav 6.diena... Vairs itkā nekas nesāp, tikai galīgi nav spēka un baiga neoma, mizantropija laužas uz āru... Šādos stāvokļos man liekas, ka visi mani opji, omes un mammas ir kaut kādi briesmoņi, kas grib manu jau tā sliktumu padarīt vēl sliktāku ar savām uzmācīgajām rūpēm...
Es tā ceru, ka man tagad nebūs trīs dienas jāstrādā...