Sapnī redzēju pavasari- ziedošus jasmīnus un ceriņus...

M: nebļauj uz mani!!
Mā: es taču nevaru Tevi sist, tapēc bļauju.
M: ehhh, būtu labāk uzšāvis( pagriež dibenu)

brīnumzālītes iet uz beigām...
baidos būt par sevi... negribu neomas, kašķus, neadekvāto uzvedību un sāpes...
es taču nevaru viņas dzert visu mūžu t.i. neviens dakteris man viņas neizrakstīs gadiem ilgi...

brīžam gan šķiet, ka es šāda esmu tapēc, ka viss patiesi ir pierimis, nevis dēļ zālēm... tas būtu lieliski...


rezizēm gan vēl ieduras, bet tikai mazliet...