Tiku pie klonozepāma... iedzeršu siltu pienu, norīšu vienu tabletīti un gulēt... ceru uz mierīgu, ciešu un bezsapņu miegu... Laikam esmu pārmocijusies... Biju pie ōpīšiem, pirmo reizi gandrīz divu nedēļu laikā, viņš mani tik cieši apskava( sailgojies), ka ar skriešanu izskrēju uz ielas raudāt, viņš ar salvetēm man no muguras...Mazliet pakavējos un sapratu, ka jāiet prom, savādāk par daudz ko sarunātu un tad neoma būtu ne tikai man, bet viņi jau nav vainīgi, ka Maksiine ir tāda miskaste... Vajag brīvdienas un pavarasi- sauli... Mēģinu VISU šo murgu norakstīt uz ziemas depresiju...
Labu nakti...