Pretīga, nenormāli pretīga diena... Iespējams pati pretīgākā šajā gadā... Tik miskastīgi sen neesmu jutusies, neviena grūtsirdība nestāv šitam visam klāt...
Man ir vienkārši pašas pretīgākās darba kolēģes pasaulē... Ziemassvētkus sapisa un tagad arī Jaunais gads pa dirsu( ja pēkšņi neradīsies kāda graujoša doma, vai neuzpeldēs kāds labs piedāvājums)... Kopš es tur strādāju mans pašvērtējums ir nodzīts līdz ar zemi, (izrādās es esmu nekam nederīga, tupa un pilnīga idiote) labi tie brīži, kad esmu kopā ar kādu....neskaitās, tad es jūtos normāla, bet visā pārējā laikā pilnīga miskaste... Es drīz iedzīvošos kādā psihiskā kaitē vai kaut kamī tādā, pat nomierinošie vairs nenomierina... Man tā riebjas ,varētu ierauties kaktā un kaukt... Kaut viņām jaunā gadā pilnas acis ar mandarīnu suliņu...
Un tad vēl šitas(laikam)... ahhh, nu bļaģ nu...

Pabeidzu grāmatu... patika...

Dienas prieks- šausmīgi lavandīga svece, nu tik lavandīga, ka visa māja smaržo...

Ķīmiskā miega sapņi vienmēr ir kaut kādi murgi, un arī izgulēties lāgā nesanāk, tikai aizmigt... Pēc tā vienmēr pamostos sāpošu galvu... Jā, man ir pats foršākais modinātājs pasaulē- Maksīnes mēle manā acī...

Dienas atklājums- kad tīra zobus ar sodu rīkles galā tāda garša, gandrīz kā pēc sēklas...

Seja, mati, nagi, saģērbties un varbūt tad būs kaut kā labāk...

Mauku māja... Nekur nevar nopirkt laimītes...