Slūžas ir vaļā... viņa raud vienā raudāšanā... Par visu un visiem... Kaut kad jau atkal pāries...
Kā jauno sagaidīsi tā arī pavadīsi- tātad visu gadu būs salīdzinoši nelaimīga...

Diena salīdzinoši laba- lasu, ēdu, guļu, lasu, ēdu guļu... Biju pie draudziņa, paauklēju viņa meitiņu, viņš saka, ka mums tik labi saskan jo prāta abām vienlīdz daudz... :D
Likās, ka viņa grib uz poda, nosēdināju- nekā, aizgāja uz virtuvi, apsēdās uz krēsala un tur arī pačurāja... Skaisti... :D Sēdējām visi trijatā uz grīdas un viņa mums krāsoja lūpas- vairāk gan seju, bet galvenais, ka bērnam prieks...
Ar viņu tik pat viegli kā ar mani- nopērc kinderolu un beibe laimīga... easy...

Lasu un lasu un lasu, gribu paspēt, vel šodien mazliet, tad rīt pa ceļam uz darbu un tad ceru, ka viss... Tad turpināšu mocīt Murakami e- formātā... būtu papīrs, sen jau būtu izlasijusi... Patīk papīrs, smarža, un sajūta...