Piespiest krūtis vēsajam kokam, sajust cik spēcīgi viņš mani iegūst... redzēt kā viņš smaida turot manas kājas, un vēl un vēl un vēl... viņš ir tik sasodīti toksisks... atceros un liekas, ka galvā notiek maziņš īsavienojums... Es varētu ar viņu kniebties caurām dienām...

Brīžam viņš runā tik sasodīti jaukas lietas, ka man sametas bail, bail tapēc, ka sajūtu pakrūtē tādu jokainu knudoņu- taureņi... nedrīkst, laikam...

Visu dienu tik skaisti snieg...
Izšķūrēju opim celiņus, izgājām ārā, pēcāk sildijos viņa azotē... es viņu dievinu...
šodien vispār gribas sev galvu noglaudīt- reizēm esmu tik laba...

Piparkūkas un tēja...

drīz varēšu taisīt savu kāju bilžu kolekciju, un vēl vienu ar nosaukumu- manas krūtis, kājas u.c. viņa mājās... :D

Fuuu, labi, ka vēl neesmu paspējusi aizmirst kā skan viņa soļi kāpņu telpā... paspēju fiksi apmest šalli ap kaklu un izlikties slima...