Smakelēju grāmatu, ko bibliotēkā paņēmu 2006. gadā, nesīšu atpakaļ, taisīšu kucēna acis un varbūt, ka man iedod kaut ko palasīt...

- А у тебя есть парень?
- Нет.
- Как у такой милой, красивой, очаровательной девушки нет парня?
- Умер от счастья!

Fantastiska diena, es tik nenormāli forši izdariju visu ko gribējās un vēl vairāk...
Biju pie doka, dabūju grāmatu, savācu māju, biju ar opi ārā( es biju tā sailgojusies, vienīgi žēl, ka retāk viņu redzot vairāk metas acīs tas, ka laiks nestāv uz vietas), pagulēju dienguļu, jau biju aimirsusi cik tas ir forši... Izgāju ārā ar draudziņu...
Pilns komplekts, atskaitot beigto cirslīti un asaru plūdus viņa mazbērēs...
Mazliet kaut kāds sūds tomēr kaut kur pakausī liek sevi manīt, bet es cenšos, man gan īsti nesanāk, bet tomēr... Nedrīskt tā darīt, ne ar mani, var, bet man nepatīk... Ja reiz pie kaut kā pieradina...
Es ceru, ka viņa man palīdzēs kaut mazliet sakārtoties... Ellīgi grūti tā, ka divas pa iekšu ņemas- viena grib otrai iekaidrot, ka viss ir ok, tā vajag, bet otra grib savādāk, un tad vēl kāda uzpeld un tā ir pilnīgi psiha...

Es gribu lai Viņš izkniebj mani uz galda, skanot Phil Collins...