Hmmmm...
No smaidīšanas drīz sāks sāpēt seja... Es nemaz neatceros, kad pēdējo reizi jutos tik... normāli, labi?!
Emocijas...
Viens no labākajiem līkumiņiem... un pārējais... grrrrr.
Pusdienās ēdu gaļu, īstu gaļu... organisms tā vien brēca pēc kaut kā spēcīga, neparsta... Gulēju, atkal redzēju sniegu... noteikti jāpalasa ko tas nozīmē...
Tagad karsta tēja, lakrica un grāmata, bet vispār jāiet gulēt, vismaz jācenšas...
Rīt parīt 11h darba dienas un velns zin kā būs pēc tam...
Leave a comment