Iespējamā dzīvnieka nāve liek man ar Viņu( ne dzīvnieku) runāt....

Vakar runāju ar opi... Tas bija briesmîgi viņš izklausijās gandrīz nomiris... Viņš pagaidām negrib, ka braucu, laikam neizskatās ar diezko labi... Bet vispār viņš ir malacis.. 81 gada vecumā izturējis tādu operāciju, vakar jau pirmo reizi piecēlās un pats aizgāja uz poda... Tik no narkozes gan lēnu atgāja...
Pagrabā pie griestiem guļ maziņš, pūkains sikspārnītis- Edvards....
Jāuzraksta eseja par to, ka valoda ir elpa un ingliš mājas darbs, lai atzīme pavelkās uz augšu... Šogad esmu baigi palaidusies, pilnīgi kauns...

Lai miega zāles ātrāk iedarbojas vajag pagaidīt kamēr tās uz mēles izšķīst un tad norīt...

Viņš nomira, tagad man ir vairs tikai 4 mousiņi...

Kapēc cilvēki dažreiz nomirst tāpat vien, ja nav slimi un viņus neķer triekas vai infarkti???