Opim taisīs kaut kādu tur sirds vārstuļa apmaiņas operāciju... Man negribas piesaukt kādu nelaimi, bet man ir tik dikti bail.... Es visu laiku pinkšķu, kad viņš zvana nevaru parunāt, es gribu lai viñam viss ir labi, lai viņš brauc mājās... Visu dienu meklēju info par to kas tā par operāciju, par to vai tās laikā vai pēc tam nevar notikt kaut kas slikt, bet nekā nav, nu ir, bet tā virspusēji

Tiko pirmoreiz spogulī paskatījos.... Šausmīgi- acis sarkanas, plakstiņi sapampuši, lūpas nokožļātas līdz ārprātam un zem acīm zili rinķi itkā pa purnu būtu dabūjusi.... Es nesaprotu kā lai sevi savāc... Viņš rīt zvanīs apsveikt, bet kā lai noturas, ko darīt lai nesāktu raudāt....???? Tagad es zinu kā izskatās nelaimes čupa...