Ak die, ak die, ak die.... Man beidzot atlal būs mans mazais, mīļais porķiks.... Viņš krietnu laiku mētājās koridorī, kalpoja kaķim par guļvietu, jo mans dārgais datoriķis to bija norakstijis kā pilnībā salauztu, nelietojamu, to pat ieslēgt nevarot... Ņihuja, tiko paņēmu, pieslēdzu pie strāvas, mazliet paurķēju vadu un aizgāja.... Ak mans maģiskais pieskāriens.....
Es tagad atkal varēšu daudzāk lasīt, un rakstīt referātus .... Yeah baby...