Vakar ar Lieliksko(man tik ļoti patīk jus kā viņš uzvelkas dejojot ar mani) u.c. bijām Bādē...Izdejojos līka,tik to pēdējo sidriņu gan nevajadzēja....
Šorīt no rīta somā atradu a4 formāta lapu ar textu "Smuks puisis bez kompleksiem,piezvani man...tel..."...Un jā,telefonā mirgoja īsziņa...Tik jauki nakts vidū saņemt īsziņas kas nemaz nav domātas man...nevau saprat,ja reiz ir kas sakām tad saki tam,kam tas adresēts nevis man,a ja nav nummura,tad sēdi un liecies mierā....vēl vairāk..purpināt kaut ko par bildi,tipa nafig vajadzeja un tā,a pati smaida tā ka visas plombes var saskaitīt...nu c'mon...Un kāda mārrutka pēc lai es kādam kaut ko sūtītu...Pēdējā laikā kaut kā pārāk labi iet,lai par to huiņu domātu...Nezināju,ka man apkārt dzīvo tik paranoiski cilvēki,kuri no visa māk uzburt drāmu....Es jau vienu brīdi cerēju ka beidzot būs miers, bet laikam jau, ka ne...būs jāmaina nummurs.

Šodien visu dienu pa gultu vai pie ledusskapja,man uz fūgām apetīte kā zilonim...Pagulējām diendusu un tad palaidām Maksis paskriet...

Arlabunakti