Šorīt bija fantastiska saule.Liela,apaļa,ugunīga bumba.Dažrīt(tāda vārda laikam nav) pilnīgi elpu cērt ciet no tā skaistuma.Ir tomēr arī savs labums tiem agrajiem rītiem-es dabūnu redzēt to,ko citi noguļ.

Es šodien esmu tik ūber nikna,nē šovakar.Man riebjas tās iedomas,un ideja pati par sevi....Pamatojums smieklīgs-meiteņu vakars un kaut kādu veco laiku atceres pasākums-smiekli nāk...Kāda mārrutka pēc kaut kādam svešam cilvēkam būtu jāskatās tas kas ir bijis kopīgs mums???Es ceru,ka nekad vairs nebūs tā...Otrkārt-nodrirst viņu,mani un pēc tam kaut ko lūgt,gribēt atcerēties to kas bijis...Come on...Bet tas tā... :)

Brīvdienas,vajadzētu aiziet līdz jūrai,esot smuki tur tagad...