Viņš bija tik maziņš,tik vārgs.Sasodītasi ritenis,Viņš bija tajā sadragājis deguntiņu,un norāvis pirkstiņus.Viņš nomira no nespējas paēst un paelpot,nomira man uz rokām,Sen nebiju tā raudājusi-divas dienas pēc kārtas,līdz nežēlīgām galvas sāpēm.Viņš vienmēr paliks manā atmiņā.Ceru,ka Viņam tur augšā ar Vientuļo mākoni un citiem ir labi...
Vieglas smilts Šmekpuncīt,es Tevi mīlu!!!