07 October 2012 @ 10:26 pm
 
Prom ir... paldies dievam bez kašķiem un uz draudzīgas nots...


Vakar bija gara nakts, līdz 3iem notika pārvākšanās, šodien sāp mugura... Labi, ka Ieva atnāca, bija tik jautri, apsargi drošvien bija nozviegušies līki skatoties ko mēs liftos daram... Inteliģentais, malacis, ritīgs darba rūķis... Neko nerunājām, neko nedarījām un klusībā ceru, ka izdosies noturēties neko arī nedarot.. negribu vairs, esmu nogurusi.... Tagad viņš var tiekties acis pārgriezis...

Ar draudziņu brauksim prom, kaut kad janvārī, uz pēris gadiem, uz IE.... Varbūt, ka tas mani kaut kā izmainīs... Gribu, pa īstam gribu prom....