|
|
|
Decembris 14., 2006
20:29 - vakars
Darīt pagaidām nav ko (sīkais guļ). Iečekoju "draugos" un radās jautājums "kāpēc meitenes/sievietes savos profilos raksta par mīlestību (mīlu savu princi, abi divi vienā ritmā, nāc mīļais ātrāk mājās)? Phē, baigi salkani. Laikam esmu no tā bučmīluļu laika ārā. Nezin kāpēc jaunie čaļi/vīrieši neraksta tādus marazmus? It kā jau ir taisnība, ka vīrieši no Marsa, bet sievietes no Venēras. Vai tiešām mums sievietēm ir jāapliecina visiem, ka mums kāds ir - vīrs, mīļākais vai draugs. Laikam gan! Vismaz skatoties uz saviem audzēkņiem tā varētu teikt, ka viņām tas ir svarīgi. Un nedod Dievs, ja kādu nosauks par jaunavu, tas jau ir apvainojums, ko var nomazgāt tikai ar asinīm (kādām?)! Kad mēs augām, tā nebija:))))
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/dalek/thoughtful.gif) pensive
|
14:39 - internets
Šodien intertnetā parādījās raksts par skolotājiem, kurus kārtējo reizi piečakarējusi valdība. Tā kā pati esmu šīs, hm, pavieglākās profesijas pārstāve, tad šo info attiecināju uz sevi (tas nekas, ka šobrīd sēžu mājās ar bērnu). Palasīju komentārus un man mati sacēlās stāvus.
Nebiju domājusi, ka tik daudziem cilvēkiem Latvijā šķiet, ka skolotāji ir nobarojušies cūkas ar garu atvaļinājumu, kas viņu lolojumus-eņģelīšus apbižo un nesniedz kvalitatīvu izglītību. Nu kā tā var??? Es arī pieliku savu komentāru. Kā var skolotājus salīdzināt ar pavāriem, apkopējām un sētniekiem? Tās taču ir divas pavisam pretējas sfēras. Man nav pretenziju pret sētniekiem vai pavāriem, visu cieņu viņiem. Bet kas liedza šiem cilvēkiem mācīties, igūt attiecīgās izglītības un strādāt citās sfērās? Neviens!!!! Tad nav ko tagad gausties, ka viņu alga ir mazāka kā skolotājiem. Fui! Iešu iedzer kaut ko......... laikam tēju (kafiju neciešu, bet alkoholam vēl par agru)!
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/dalek/angry.gif) angry
|
14:24 - Vakar bija 13!!!
Vakar bija 13 datums. Rīts jau sākās sūdīgi, bet kad gandrīz nobraucu to kamikadzi - melno kaķi, tad sapratu, ka diena būs galīgā tūtā. Kā var būt tik aprobežots dzīvnieks, kaķis nevis skrien prom no kāda uzbrucēja, bet uztaisa kūkumu un vakar tas notika taisni ceļa vidū. Labi, ka man ātrums mašīnai nebija tik liels, varēju nobremzēt. Vīrs teica, vajadzēja braukt nost, citreiz bremzēšana nodarot lielāku skādi nekā pārbraukšana pāri. It kā jau varēja, bet man pēc tam būtu TĀDAS dvēseles sāpēs, ka labāk nē. Pats galvenais, ka kaķis bija MELNS. Visi tie ticējumi, ka melnais kaķis pārskrienot pāri ceļam nes nelaimi ir FUFELIS. Man kādreiz bija melns kaķis un šis nu pa dienu reizes 100 skrēja pāri manai iecerētajai trajektorijai. Nekas ļauns nenotika.
Dienas vidus bija MURGAINS. Dakteri galīgi aizmirsa par mums un atnāca paklausīties tikai pēc atkārtota aicinājuma. Visas procedūras pabeidzām stundas laikā. Vai nav IDIOTISMS????!!!!
Vakars? Vakars bija fantastisks, jo meitiņa nokārtoja eksāmenu skolā uz 7/8. Tāds prieks:))))) Redz, vēl viens apliecinājums par labu melnajam kaķism!!!!!
Nakts (līdz 23:59) normāla, žēloties nevar.
Bet visas dienas garumā acu priekšā tas melnais kūkumiņš uz ceļa.
LABI, KA NENOBRAUCU!!!!
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/dalek/happy.gif) happy
|
Decembris 12., 2006
19:55 - nesapraša
Garīgais galīgi čupā:(((((((((( Sīkais slims, lielā slima, vīrs slims. Nu kāpēc tā?????!!!! Vīrs, tas ir skaidrs, pats savas laimes (nelaimes) kalējs. Pats pīpē un brīnās, kāpēc imunitāte tik zema. Marasmatiķis!!!!
Bet sīkie, ko tie ir nogrēkojušies. Kāpēc nevarētu būt tā, ka vecāki labprātīgi uzņemas bērnu slimības. Es varētu izslimot un viss, vismaz zinātu kā jūtos un ko es drīkstu lietot, bet ko tādam maziņam dot??? Besis pamatīgais:(((
Garastāvoklis:: angry
|
Decembris 9., 2006
20:12 - eiforijā
Dzīvoju vēl eiforijā pēc vakardienas Diskonakts! BEIDZOT atļāvāmies izrauties no tās rutīnas un mājās sēdēšanas. Bija K O L O S Ā L I!!!! Sen nebiju tik traki dejojusi un ārdījusies. Hm, arī iedzērusi sen nebiju tik daudz. Varētu palustēties vēl labāk, ja būtu iepriekš labi izgulējusies un atpūtusies. Bet kā ir tā ir. Kompānija arī bija jauka. Vīrs kā vienmēr "tēloja" žūpu, šodien gan netēlo vemstīšanos pie poda.
Ar vienu vārdu sakot esmu APMIERINĀTA! Vienīgo piķa pilienu manā medus podā iemeta māte. Viņa nevar saprast, ka vēlos izklaidēties. Viņa domā, ka manos, hm, gados ir jāsēž pie ģimenes pavarda, jāvāra ēst utt. Bet man gribas pārmaiņu. Tieši šā iemesla dēļ vēlos strādāt vismaz uz pusslodzi. Redzēs kā būs.
Bet vienalga esmu laimīga:)))))))))))
Garastāvoklis:: happy
|
Decembris 5., 2006
20:14 - ambīcijas
Tā, māte atnāca no darba un paziņoja, ka direktore vēlas mani satikt. Vajag uzrakstīt pieteikumu par centralizētajiem eksāmeniem. Sen jau gaidīju kā tad šogad "Hermīne" izgrozīsies. Hā, direktorei vajadzēja nākt tai vecajai grabažai talkā. Solīja labi samaksāt. Hm, laikam tomēr neesmu tik stulba kā daži labi domā. Kaut ko es arī protu. Paldies, Tev direktor! Tu man atgriezi daļu pašcieņas, ko jau sāku zaudēt mājās sēžot. Bet "Hermīni" prom no skolas. Direktorei URRĀAAAAA!
Jūtos labi, pat neskatoties uz bērna iesnām!!! :))))
|
13:21 - Dusmas
Vakar atkal iestājāmies Gaiļezerā uz procedūrām. Šodien sīkajam puņķi līdz nabai. Neesmu izgulējusies un esmu dusmīga, nīgra utt.
Tā ir ar tiem sīčiem. Bez bērniem ir slikti, ar bērniem ir grūti. Vajag paciesties. Kāpēc citās ģimenēs vīrieši uzņemas bērna pieskatīšanu. Manējā tā nenotiek. Viņš, lūk, ir nostrādājies un vēl pusnakti dežurēt nav viņa pienākums. Viņš taču pelna naudu!!! Es arī varētu pelnīt, bet es sēžu mājās ar bērnu un gatavoju visai savai milzīgajai ģimenei ēst. Tagad vēl klāt nākušas tās procedūras. Vecāko bērnu vedu uz mūzikas skolu un no tās. Arī peldēšana ir manā pārziņā. Jā, un vēl rītdienas vecāku sapulce arī man uz kakla. Forši, vai ne! Bet viņš STRĀDĀ!!! (rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr) Es labprāt apmainītos uz nedēļu ar viņu vietām, lai pamēģina izbraukāt veikalus pārtikas meklējumos, skolu un pulciņus apmeklāt, ēst uztaisīt un vienlaicīgi pieskatīt 6 mēnešus vecu bērnu. Vakarā, kad palūdzu pieskatīt, tad dusmīgs kāpēc es pametu viņus divatā. Varam taču ņemties trijatā ar to bērnu. Kā tad, kad esmu klāt tad skatu no televizora nevar atraut. Nu nesaprot viņš, ka bērnu nevar nolikt kā tādu maišeli kaktā un kad vajadzība pēc viņa būs, tad atrast turpat kaktā. Viņam taču ir vajadzīga uzmanība un darbošanās. Jopcik šmopcik, jāsāk lamāties!!!!!!!!!!
|
Decembris 3., 2006
15:23
Tikko sapratu, ka esmu azartisks cilvēks. Te laikam jāpiebilst, ka to varu darīt vienatnē (tas ir ar datora starpniecību). Varu piedalīties diskusijās un kā izrādās arī solīšanā. Iegāju baigā azartā. Laikam tas nozīmē, ka es nedrīkstu spēļu automātiem nemaz tuvoties, jo neklausos savā saprāta balsī. Redzēs kādu telefona rēķinu saņemšu. Skumjākais ir tas, ka pie kārotās mantas laikam tā arī netikšu.
P.S. Mēģināšu dabūt to fočuku:)) (Saprāta balss Aūuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuuu)
|
Decembris 2., 2006
11:24
Atkal kārtējais raksts par jauniešu bezatbildību. Skumji:((
Vakar iečekoju "draugos" savus bijušos audzēkņus, patīkami:)) Daudzi apprecējušies un sarūpējuši bērniņus. Kad uzsāku strādāt man ar audzēkņiem bija 7 gadu starpība. Biju jauna un zaļa:)) Tagad skatos uz viņiem (bijušajiem) un domāju, ka nu jau ir krietns laiciņš pagājis un tikai tā redzu, ka palieku vecāka:)) Pareizi saka, ka nevajag atgriezties bērnības vietās, kur bija labi. Tā var ieslīgt depresijā. Nonācu pie secinājuma, ka strādājot skolā Tu vari ilgāk palikt jauns. Man patīk strādāt ar jauniešiem, jo tas manī pašā uztur jaunieti!!! Vienīgi vēlētos, lai dažs labs no administrācijas aizietu pensijā (rrrrrrrrrrrrrrrr), tad dzīve būtu rožaināka un jaukāka:))) JĀ, JĀ!
|
Decembris 1., 2006
17:17
Kāpēc bērnam ir vajadzīgs mobilais? Es savējam iegādājos (atdevu veco), lai varētu viņu sazvanīt. Bērns starā, no mobilā nešķiras ne dienu, ne nakti. Šodien pie skolas nosēdēju 25 minūtes!!!! Telefons ------, pie omītes palicis!!! Nu vai nav vella milti, rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr!!!!!
|
11:49
Šodien i-netā parādījās raksts par AID izplatību Latvijā. Šausmīgi fakti. Nu kā cilvēks var sevi tā nemīlēt, lai sāktu lietot narkotikas, piekopt tādu dzīvesveidu, ka man mati ceļas stāvus. Komentāros tiek izteikti viedokļi par labu seksuālās dzīves daudzveidībai, bet ne narkotikām. Nu kā, lai izaudzina bērnus, lai tiem ģimene būtu kā vērtība nevis kā piedeva? Kā iemācīt viņus mīlēt sevi un savu izredzēto? Kā iemācīt novērtēt to ko Dievs ir devis? Esmu izmisusi:((
|
Novembris 30., 2006
19:25 - Zobi
Vakar vakarā konstatēju, ka pastarītim jau izdīdzis otrais zobs. Prieks, protams, liels, bet sākas nākamā problēma - tīrīšana.
Nagi turas labi:))
|
Novembris 29., 2006
21:11
Esmu tikusi pie gariem un skaistiem nagiem. Jā, ko tikai mēs sievietes nedaram, lai kļūtu skaistākas. Jautājums - kam mēs to daram, savam priekam jebšu, lai patiktu citiem? Manējiem patīk un domāju, ka citiem arī. Laikam ir vērts noziedot tos daudzos latus, lai varētu iepriecināt sevi. Jāmēģina vēl kaut kas (piemēram, pieaudzēt skropstas:)) Tā nu mēs audzēsim visu ko tikai var un beigās nezināsim, kādas esam īstenībā. Tā tas bija ar maniem matiem. Tagad, pēc 10 krāsošanas un balināšanas gadiem esmu konstatējusi, ka dabīgā ir tā labākā, jo mati spīd bez papildus reaģentiem:))
|
Novembris 28., 2006
16:54
Nu tā, viesi aizvadīti, mājās beidzot iestājies miers. Galvenais, ka dāvanas saņemtas:))
Vīramātei ir iestājusies kārtējā personības krīze. Johaidī, ja vakar paziņo, ka šodien atbrauks ciemos, tad šodien saka, ka viņai svarīgas darīšanas un jāiet uz kapiem. Kapos, starp citu, atdusas MIRUŠI cilvēki, bet tie taču neapvainosies ja pie viņiem aiziesi citu dienu. Un pie kā ta šī iet, pie šķirtā vīra ar kuru kopā savulaik neastika. Tagad baigā sieva atradusies. Njā, manī ierunājas aizvainotais pašlepnums. Nu nepatīk man, ja ir apsolīts tad ir. Neciešu, ja sākas šitā smadzeņu čakarēšana. Tagad ej nu saproti, vai nu viņa ir apvainojusies vai vienkārši kārtējā klimaktēriskā diena. Vīram pofig, tas brauc rītdien makšķerēt, bet man pie šīs būs jābrauc uz dzimšanas dienu. Bāc! Negribu!!!!!
Kārtējā dilemma, viņai no manis neko nevajag, bet man gan. Sīko ta nebūs kam pieskatīt, tikai viņa vienīgā to var. STULBUMS!!
|
Novembris 27., 2006
17:07
Pamatojoties uz to, ka rītdien ir 28.novembris un kalendārā rakstīts, ka man tas ir jāatzīmē, iegādājos sev somu. Tas laikam ir likteņa pirksts, kad somu nevajadzēja (pareizāk sakot nebija naudas tieši somai) tad izvēle bija varen liela. Toties tad kad viss ir OK (nauda, noskaņojums, kompānija utt.) iecerētās lietas izvēle ir sarukusi fantastiski. Kāpēc tas tā! Tā kā bija nauda, noskaņojums un tā tālāk, tad izvēlējos no tā kas nu bija.
|
Novembris 25., 2006
19:58
Tā, šodien konstatēju, ka puikam izdīdzis pirmais zobs. Nu bija varen liela lielīšanās, jo pārējiem jau nemaz tie zobi netiek rādīti. Hā!!!!
|
10:55
Zāles! Vēlos nopirkt zāles, ko izrakstīja ārsts, bet kā izrādās aptiekā tādu nav!!!! Johaidī, zāļu informācijas dienests arī nestrādā. Kur tad ir šī tehnoloģijas attīstība, ja es internetā nevaru atrast kurā aptiekā ir nopērkamas man nepieciešamās zāles?!?
|
Novembris 24., 2006
19:39
Garīgais joprojām sūūuuuu...! Kur palicis laulenis, solīja atvest sidru vai džinu. Šobrīd man ir vienalga ko, gribas kaut ko, lai uzmundrinātu sevi.
Secinu, ka kaut kas jāmaina savā dzīvē. Vajag aiziet kaut ko pamācīties. Draudzene arī paziņoja, ka darbs bankā piegriezies, gribot kaut ko mainīt. Otra paziņoja, ka gribot iet apmeklēt salsas grupas. Teicu, ka bez partneriem tur nav ko darīt. Šī paziņo, ka tur partneri esot. Kas tad tur ir kāds brīvo džeku tusiņš un garlaikotās mājsaimnieces vai nogurušās darbinieces tagad ies un šie tad nu izklaidēs?!! Nē, paldies! Mācīties dejot salsu ar kādu svešinieku, nē, labāk pierunāt savējo.
Gaidu diskonakti, varēs iztrakoties:)
|
19:16
Šodien galīgi garīgais čupā. Naudas kā vienmēr nav, bet vajadzību ir varen daudz!!! Cienītais ir aizpenterējies pēc kartupeļiem. Jāņem 5 maisi, johaidī, tā jau mēs matus sev norīsim no galvas. Mazkaloriju diēta turpinās, cenšos un cenšos, bet māte palūdza, lai šodien nopērku saldējumu. Nopirku, ieliku saldētavā. Rezultāts!?! Tas bija paredzams - savu porciju pieliku ar kaudzi. Nu kā lai atturas no saldo ķiršu saldējuma ar gabaliņiem. Mmmmm, garšīgi! Pārējo izliku citiem, tā kā nekas vairāk nepalika. Līdz ar to problēma ir apēsta un vairāk nekārojas.
|
Novembris 17., 2006
19:20
Tā, kārtējās nedienas. Beidzot tiku pie naudas un nolēmu iegādāties sev jaunu veļu. Jūtos vīlusies un ne tikai. Sen nebiju pētījusi sevi spogulī tik tuvu (varētu padomāt, ka mājās spoguļu nav) kā pielaikošanas kabīnē. Nu riktīgais speķa gabals :( Atbraucu mājās un pirmais ko izdarīju - pārbaudīju. Nē, mājas spogulī tik traki nebija. Protams, no standarta 90-60-90 esmu ļoooooti tālu. Nekad arī neesmu bijusi tuvu. Nolēmu uzsākt veselīgas ēšanas režīmu. Ak vai,pagaidām ēdienkarte izdomāta tikai divām dienām. Ko lai ēdu nākamajās. Arī pa kabatu sitīs strauji, jo vīram un pārējiem rīmām būs jāgatavo atsevišķi. Varbūt neēst vispār?!? Tad būs atkal otras auzas. Jā, grūti. Vēl grūtāk paliek baseinā. Apkār vieni standarti grozās, es tāda speķa kļocka pa vidu visam. Ātrāk ūdenī līdz kaklam un tad viss ir OK. Nē, ātri jāizdomā ēdienkarte atlikušajām dienām. Apsolu sev, ka nometīšu tos liekos kg līdz ......... savai dzimšanas dienai (rezervē 4 mēneši). Pietiekami tālu, lai nebūtu straujais kritiens un sāpīgā atgriešanās! Viss, tas ir uzrakstīts un tātad nolemts!!!!!!
|
|
|