|
|
|
Novembris 10., 2006
17:52
Tā, ar ko lai sāk. Vīrs sāka strādāt jaunā darbā, sola maksāt ĻOTI labi. Tas nozīmē, ka BEIDZOT varēšu atļauties aiziet uz ūdens aerobiku. Man riebjas, ka pašai nav naudas. To kredītu jau bija ļoti viegli paņemt, bet visi kā pašu par sevi saprotamu lietu pieņem to, ka man PAŠAI no SAVA bankas konta par to arī ir jāmaksā. Tad nu pārējie sametas to iztikas naudu un lielīgi pasaka, ka pārējais paliek personīgajiem tēriņiem. Bet MAN, ko darīt MAN. Var jau celt traci, bet ģimene nesapratīs to, ka vēlos iet uz baseinu. Viņiem liekas, ka var pavingrot mājās. Hmmmm, varbūt arī ir taisnība, bet es esmu vājas gribas cilvēks, līdz ar to savu slinkumu varu attaisnot ar dažādiem iemesliem. Bet ja man kur jāiet un ja par to ir SAMAKSĀTS, tad... nu nekas cits neatliek kā iet un darīt. Jā, sliņķe es esmu... Vispār iesāku gauzties par naudu, bet atkal nonācu sevis kritizēšanas krustugunīs. Šitais ir jābeidz. Riebjas. Man BIJA kolosāla kolēģe no kuras varēju šo un to pašpikot, bet tagad ši nu ir prom, citā darbā. Soul, man Tevis pietrūkst! Vismaz varēju redzēt ko cilvēks spēj padarīt, ja viņu iekšēji kāds dīda. Labs ir, pietiek žēloties. Tagad vīrs pelnīs DAUDZ, DAUDZ, DAUDZ naudas (ak,naivā) un es varēšu kaut ko sev atļauties.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |