|
|
|
Augusts 27., 2006
17:18
Šodien izbaudu savu pēdējo brīvdienu! Māte ar rītdienu aiziet darbā, līdz ar to nebūs kam uzgrūst kinderi:( Taisni vai bail paliek. Labi, ka nedzīvoju viena (omīte) man palīdzēs. Kaut kā galīgi ir aizmirsies kā bija audzināt bērnu, mjā, laiciņš arī labais jau pagājis, kā nekā 7 gadi. Visiem saku, ka forši, veselu gadu (vismaz) varēšu sēdēt mājās, nevis iet, skatīties un ieinteresēt tos IDIOTUS, ko sauc par audzēkņiem. Īstenībā ir tā, ka gribas aiziet uz to darbu, pietrūkst tā asuma, bet nelaime tā, ka tas atkal ātri apniksies un gribēsies atpūsties. Mājās arī negribas sēdēt. Labi tomēr, ka dzīvojam barā, brīvdienās varēšu klimt apkārt. Arī vasara beigsies un tad, skatoties pa logu un vērojot lietu un sniegu teikšu - jā, labi, ka sēžu mājās siltumā.
Piektdien atkal sāksies tas riņķa dancis - skola, mūzikas skola, dakteri utt. Lielais bērns vēl ir pārāk mazs, lai pati varētu par sevi rūpēties. Viņa gan man tāda šerpa padevusies. No vienas puses labi, bet no otras... Viss tas vēršas ne jau pareizajā virzienā, bet pret savējiem. Ceru, ka dienās izaugs labs cilvēks, citu jau nevajag. Kaut gan labiem šai dzīvē nemaz tik labi neiet, visi viņus piekāš. Jāmācās būt ar akmeni sirds vietā (ne jau vienmēr)!?!
Labs ir, šodienai pietiks. Kad mājās ievilks i-netu, ooo, tad gan pastrādāšu :))))
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |