<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<!---->
<feed xmlns="http://purl.org/atom/ns#">
  <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa</id>
  <title>maizeszupa</title>
  <subtitle>maizeszupa</subtitle>
  <tagline>maizeszupa</tagline>
  <author>
    <email>santa992@inbox.lv</email>
    <name>maizeszupa</name>
  </author>
  <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/"/>
  <link rel="self" type="text/xml" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/data/atom"/>
  <updated>2007-02-24T20:03:04Z</updated>
  <modified>2007-02-24T20:03:04Z</modified>
  <link rel="service.feed" type="application/x.atom+xml" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/data/atom" title="maizeszupa"/>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa:1540</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/1540.html"/>
    <published>2007-02-24T21:55:00</published>
    <issued>2007-02-24T21:55:00</issued>
    <updated>2007-02-24T20:03:04Z</updated>
    <modified>2007-02-24T20:03:04Z</modified>
    <content type="html">Šodien pirmo reizi izņēmu karogu no masta. Un pilnīgi patstāvīgi attaisīju šampi(!!). Nieki un nesvarīgi, bet vedina aizdomāties, ka dzīvoju bezmazvai mucā. Nu lab, ja ne mucā, tad tik ļoti norobežoti no daudz kā. Neesmu dzērusi pienu ārā ziemā. Neesmu vasarā apēdusi veselu citronu bez cukura.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa:1507</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/1507.html"/>
    <published>2007-02-05T23:19:00</published>
    <issued>2007-02-05T23:19:00</issued>
    <updated>2007-02-05T21:48:25Z</updated>
    <modified>2007-02-05T21:48:25Z</modified>
    <content type="html">Tieši 20 gadi tinot laika lenti atpakaļ. Klāva Elsberga nāves diena. Un šitais nav nekāds memoriāls (atgādinu to sev).  &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;naktstaurņi grib iekšā &amp;lt;br /&amp;gt;dvēsele grib - kaut kur &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;naks grib spokus pa krūmiem&amp;lt;br /&amp;gt;nazis protams grib durt&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;nazi tev apaļš gals&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;ej un cīnies ar klaipiem&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;bet dvēseli pasūtīt nevar&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;tā naktstauriņi grib iekšā &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;lt;br /&amp;gt;              /K. Elsbergs/ &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;P.s. Klāva vārdā nosauka kalnu pāreja Pamira kalnu grēdā, Staicelē uzstādīts piemiņas akmens un ik gadu kādam jaunajam dzejniekam tiek piešķirta Dzejnieka vārdā nosauktā stipendija. Tā zīmīgi- kaut kas no virsotnēm, kautkas no zemes un kautkas no vidusjoslas.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa:1276</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/1276.html"/>
    <published>2007-01-12T17:22:00</published>
    <issued>2007-01-12T17:22:00</issued>
    <updated>2007-01-12T15:26:15Z</updated>
    <modified>2007-01-12T15:26:15Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;Nekas nepatīk. Kad nekas nepatīk, tu pats nevienam nepatīc. Kaitinošie ciltsbrāļi un māsas, kuri sacenšas. Viņi diendienā sacenšas. Arī tad, ja par to nemaksā.&amp;quot;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; &amp;lt;br&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;lt;wbr /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;lt;wbr /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; &amp;amp;nbsp; G. Repše, &amp;quot;Ludovika zeme&amp;lt;span style=&amp;quot;font-style: italic;&amp;quot;&amp;gt;&amp;lt;span style=&amp;quot;font-style: italic;&amp;quot;&amp;gt;&amp;lt;/span&amp;gt;&amp;lt;br&amp;gt;&amp;lt;/span&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa:882</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/882.html"/>
    <published>2007-01-03T15:30:00</published>
    <issued>2007-01-03T15:30:00</issued>
    <updated>2007-01-03T13:46:44Z</updated>
    <modified>2007-01-03T13:46:44Z</modified>
    <content type="html">Ha-Ha! Vakar noskatijos pēdējās 3 Garīija Pottera filmas (1.bij jau redzēta), kas prasīja daudz spēka un trešdaļu diennakts. Secinājumi: &amp;lt;br /&amp;gt;1. Pēc 2. filmas tomēr vajadzēja iet pakaļ šņabim, būtu bjis vieglāk izturēt. &amp;lt;br /&amp;gt;2. Garīijs ir ņerga. Visās filmas viņu baksta, grūsta un stumda. Viņs nekad nezin kas notiek apkārt un kas ir jādara. No nelaimēm viņu glābj draugi lidojošās mašīnās (vai vienkārši lidojošas mašīnas), mājas elfi, pēkšņi uzradušies radinieki, veiksme, dumidori, sīriusi u.c. subjekti un objekti. 4 filmu laikā Garīijs labi ja 2 reizes piecērtās kājās un novicinās ar savu nūjiņu bez uzaicinājuma.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa:534</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/534.html"/>
    <published>2007-01-01T19:08:00</published>
    <issued>2007-01-01T19:08:00</issued>
    <updated>2007-01-01T17:49:17Z</updated>
    <modified>2007-01-01T17:49:17Z</modified>
    <content type="html">&amp;quot;Kā pelnos, kā miglā pazūd mani vārdi, tauta un draugi.&amp;quot; &amp;lt;br /&amp;gt;Šorīt uzausa &amp;quot;pelēks, pretīgs rītiņš&amp;quot;. Pēc dienas, kas, iespējams, ieietu vēsturē kā visvairāk piekladzinātā diena ar &amp;quot;laimīgu..&amp;quot;, ja vien kāds to gribētu piezīmēt vai būtu ieklausījies vakardienas žvadzināšanā. Ausis jau sāp. Nē, galva vairāk. Itkā  gatavas, starptautiski atzītas frāzes kautko izteiktu. Varbūt vienīgi tās izteicējam - atvieglojumu pēc pienākuma izpildes. Rodas tāda sajūta. Norai Ikstenai bija laba pasaka par &amp;quot;ciemu, kurā vārdi sasala gaisā&amp;quot;. Stāsta beigās no vervelēšanas, tenkošanas, tukšo salmu kulstīšanas debesis bija tik sablīvētas ar vārdiem, ka pat saules gaismai vairs neatradās sprauga, lai iespīdētu ciemā. Varbūt tāpēc šodien apmācies.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;P.s. Ja kaut ko nejaucu, ciemu glāba atklājums, ka no sirds pateikta, laba vārda vietā atpakaļ uz zemes nokrīt vairāki sliktie.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:maizeszupa:403</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/maizeszupa/403.html"/>
    <published>2006-12-19T22:44:00</published>
    <issued>2006-12-19T22:44:00</issued>
    <updated>2006-12-19T21:00:38Z</updated>
    <modified>2006-12-19T21:00:38Z</modified>
    <content type="html">Khmm. Atzīšos, īsti vēl nesaprotu pri čom šitā štelle. Ko, kā, kapēc te jāraksta.(??) Bet izskatās interesanti. Vai vismaz smieklīgi(reti smejos ļauni). &amp;lt;br /&amp;gt;Šodien biju Ziemassvētku koncertā mūzikas skolā. Protams, iepeldēju tur apstākļu sakritības dēļ. Cilvēku padaudz, uzposušies- izskatījās, ka visa zāle sastāv no vieniem vienīgiem vecākiem, kas rāda priekšzīmi dziedošajiem(?) pīkstuļim. Ziemassvētku noskaņa? Nekāda, ja neskaita 2(!)sveces un baltās blūzes+melnos svārkus dziedonēm un ancukus dziedoņiem. Mīlīgi. &amp;lt;br /&amp;gt;p.s. diriģenta žestikulāciju manāmi saprata tikai viņš pats un vēl daži skolotāji.</content>
  </entry>
</feed>
