Mairita's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 140 most recent ones recorded in Mairita's LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Tuesday, May 1st, 2007
    5:59 pm
    atkal tie rieksti un saldējums...
    Friday, April 27th, 2007
    11:42 am
    es esmu te, esmu laimīga, kur esmu, negribu pagātni jaucamies tagadnē, es dzīvoju te, tu tur, lai tā arī paliek, man ir kkas jauns un miiļš, kam ir vislielākā vērtība šodien, bet Tu esi nekas... Tevi pat nevar salīdzināt ar to, kas man ir tagad, man kopā ar viņu pieder visa pasaule, visi smaidiņi un zelts uz pasaules pieder man :)
    Thursday, April 26th, 2007
    8:51 pm
    nē, es nepārstāšu smaidīt... kaut man ļoti grūti, ka gribas raudāt cik daudz jādara un tik īsā laikā, bet es negribu skumt, es negribu gausties, cik grūti, es smaidīšu, varbūt vieglāk paliks :)
    Tuesday, April 24th, 2007
    12:10 am
    [čukstus] Tu tur esi?...
    Monday, April 23rd, 2007
    11:57 pm
    ...jūtas sajaucas ar domām... domas ar sapņiem... sapņi ar saprātu... pazuda saprāts... viss sajaucās... pazuda diena un nakts... pazuda labais un ļaunais... viss viens... kas gribēs atradīs... zinu, ka gribēs (grib) bet kāpēc nemeklē? Tik miglaini paverās skats, it kā vienubrīd tik skaidri, bet citkārt nepavisam, nezini ko darīt bēgt vai cīnīties, just vai just? Jebkurā gadijumā esi apmaldijies... jautāsi kur? Sevī - kā man nepatīk apmaldīties sevī... kā nepazīt sevi, nezināt, kā svešinieks, svešinieks esi pats sev... ja gadījumā meklē mani, esmu tur... dziļi kaut kur sevī...
    KLIEDZIENS!!!

    Current Mood: visāds...
    Current Music: ik pēc 20 sek. kas cits
    Tuesday, March 27th, 2007
    12:17 am
    ...neciešu būt greizsirdīga, bet nu tāda esmu, ko padarīs? grrr.... lai tik kaut pirkstiņu piedur.... neciešu viņu, neciešu greizsirdību...
    Tuesday, March 20th, 2007
    2:36 pm
    iespītējos...
    **** pilnīgi dusmas uznāca, kā tu vari zināt, ka es to nevaru, ja vēl neesmu tā kārtīgi sevi pierādijusi, un ka tu nezini ko es īsti varu, kā jūs to varat teikt? lūk tieši par spīti es darīšu tā, lai pierādītu pa īstam, ja es iespītēšos pa īstam... tad jūs visi redzēsiet, redzēsiet, ka nemaz nezinat par mani neko... kaut man šīs sajūtas nepazustu visu laiku, bet šoreiz man ir motivācija un labākais tikai vēl sekos...

    Current Mood: iekšējs vulkāna izvirdums
    Monday, March 12th, 2007
    9:24 pm
    ...nē es nebaidīšos, es saņemšos ne Tevis, bet sevis dēļ...
    4:12 pm
    ...nāc... lūdzu
    ...gribu tevi... blakus sev... tagad un tūlīt... man grūti... man vajag tevi... jo Tu esi mans gaiss... un šobrīd es smoku... tukšās sienas tūlīt mani saspiedīs... gaidu Tevi... nāc drīz... lūdzu... man ļoti grūti... bez Tevis... jo Tu esi daļa no manis... un es nespēju bez sevis... es nespēju bez Tevis... lūdzu nāc ātrāk mīļais... man skumji... bez Tevis...
    Monday, March 5th, 2007
    2:00 pm
    ...atkal un atkal es pieredzu to, ka tas, ko tu patiesi vēlies.... piepildās... tik dīvaini, tā it kā mans kāds stāvētu blakus un klausītos, ko domāju un saku, un to piepildītu... dzirdu citus sakam, ka tas, ko visvarāk vēloties tāpat nekad nepielidoties... bet man tā nav... varbūt citi ne pietiekami vēlas vai ne pietiekami tic, ka tas varētu piepildīties... ticu, ka viņu laime ir viņu pašu rokās... bet varbūt tas ir tikai tīrākā veiksme, daži cilvēki ir vairāk veiksmīgi citi mazāk, bet mūsu dzīves ir noteikti mūsu pašu rokās...
    Wednesday, February 28th, 2007
    12:44 pm
    ...es bieži nesaprotu pati sevi, kā gan lai jūs spētu saprast mani? jūs domajat ka zinat? bet patiesība jums nav ne jausmas, lietas, kas liekas pašsaprotamas kā 2+2=4 var izrādīties maldi, siena kas tiek rādīta citiem var tikt veidota no stikla, it kaa tev liekas ka tu redzi un zini ko redzi, bet.... viss ir tikai ilūzija... tāpēc nesaki man ka pazīsti mani, es ar sevi dzīvoju jau 20 gadus, bet sevi nepazīstu un tu iedomājies ka zini mani... smieklīgi .... un skumji....
    Tuesday, February 27th, 2007
    7:31 pm
    ...man ir atkarība no mīlestības, no uzmanības, no tā, ka mani ievēro un padara skaistāku un īpašāku nekā citus... neciešu...
    Monday, February 26th, 2007
    3:01 pm
    dīvaini kā vienā brīdī tu esi bezgala skumjš, bet otrā brīdi paskatoties apkārt un redzot, ka nav taču par ko skumt... esi bezgala priecīgs. :) dzīve ir dīvaina, bet par to šobrīd nedomāju, baudu šo prieku un mīlestību, kas man ir, kamēr vēl spēju.
    Sajūta ir kā lidojot.... :))

    (uzsmeju tam, kas pirms vairākiem gadiem teica, ka nespēšu būt laimīga - un kā vēl.... )

    Current Music: kkas crazy
    Tuesday, February 20th, 2007
    11:51 pm
    nē, nespēju..... drīz būs sprādziens, ka es saku....
    6:50 pm
    viss.... punkts... ir jāsaņemās... tā taču ir mana dzīve... vispirms jāsāk ar noskaidrošanu - ko es īsti gribu???
    Monday, February 19th, 2007
    5:56 pm
    tas sāp...
    ...tu tuvojies krustojumam... redzi.. zaļais... iešu pāri, bet tiklīdz gribi likt pirmo soli - redzi sarakans... Ko darīt? Iet pāri vai pagaidīt? ... Līdz šim es vienmēr esmu gājusi pāri, un visas reizes kā vienu mani notrieca smagais ar ātrumu, kas lielāks par 120km/h... tas sāp... tas ir tāpat kā skriet sienā... atkal un atkal... un neredzēt ka tā ir siena... stulbi... lūdzu palīdzi saņemties... un nākamo reizi apstāties un pagaidīt zaļo.... ja tas notiks kaut vēl vienu reizi... es nezinu vai spēšu atkal piecelties....

    ...beigās vienmēr ir jautājums... bet ja es būtu pagaidījusi???

    Current Music: stone sour - through glass
    Monday, December 18th, 2006
    7:57 pm
    mīlestība
    Cilvēks savā mūžā mīl vairākas reizes (citi varbūt vispār ne, tas atkarīgs no tā kāds cilvēks un cik garš mūžs) Un katru cilvēku mēs mīlam savādāk, citu stiprāk citu ne tik stipri. Un, protams, gadās tā, ka kādu cilvēku mēs mīlam stiprāk par visiem pārējiem, ko jebkad esam mīlējuši, un rodas sajūta, ka nespētu būt neviens cits, ar kuru būtu tik labi, un negribas, lai tas jebkad beigtos... rodas sajūta, ka viņš (viņa) ir tas īstais. ( tas, protams, ja kaut kas līdzīgs jūtams arī no šī otra cilvēka)
    Manuprāt, cilvēkiem gribās domāt, ka mīlestība ir mūžīga, lai būtu drošība, ka šī sajūta nepazudīs, bet tā mēdz pazust, pat, ja ir īsta. Par visu vajag rūpēties, arī par mīlestību. Pietiks ar mazu nieciņu, lai tu 40. gados uz šo cilvēku skatītos tāpat kā pirms 20 gadiem (pat, ja neesi viņu saticis šo visu laiku) Citam atkal, ja mīlestība mirst, tad mirst un viss....
    Cilvēki ir dažādi, mīlestība tāpat, un katram viņa definējas savādāk.

    Lai nu kā manuprāt skaistāku jūtu par mīlestību nav....
    Friday, September 8th, 2006
    12:47 am
    kurā brīdi tu no īpaša-parasta cilvēka kļūsti par īpašu-īpašu cilvēku? vai tad kad to nosauc skaļi un visai pasaulei vai tajā brīdi kad tā jūties? un ko darīt lai atpakaļceļš nenotiktu?
    Thursday, May 11th, 2006
    11:06 am
    padodos... tev un pašai sev... ja būs tad būs, ja ne...
    Wednesday, May 10th, 2006
    12:49 am
    bāāāāāāāāāāc tik ļoti gribas būt mīlētai, vienkārši dzirdēt, ka kādam neesi vienaldzīga, ka liktenis nav tevi aizmirsis
    bet tāāāāāās sajūtas ir visjocīgākās, ko esmu jebkad jutusi, tik nenormāli dīvaini... kad esi blakus, kad nedomāju - ir labi un vairs neviens pasaulē nav vajadzīgs, kad domāju - nē nē labi vien, ka tā ir gadījies, kad neesi blakus, kad domāju ar galvu - saprotu, ka labi vien, ka tā, tā ir labāk, kad nedomāju, kad JŪTU ar sirdi - skumstu, tik nenormāli skumstu.... tad tikai viena vēlēšanās, būt blakus, tai vakarā, tavos apskāvienos, kad neko citu nevajadzēja, un jautājums sev tik viens, kāpēc es nevarēju mēģināt??? nolādēts - kāāāāāāpēēēēēēc??????? viena maza muļķīte..... un nu vairs tiešām nekas labojams nav, esmu tik bieži sāpinājusi.... vairāk nedrīkst atļauties, ja vien tu nostāsies manā priekšā un teiksi - "dzīve ir viens mirklis, tāpēc vienkārši uzticies man" es apsolu, ka nebēgtu, ne šoreiz, varbūt es beidzot paļautos uz notiekošo
    man ir apnicis.... apnicis, ka vienmēr tik pašas iemeslu pēc - viss izjūk, liekas esmu sevi kaut kur pazaudējusi, gribas aizbēgt prom, nebūt tādai kā esmu - būt savādākai - būt īpašai....
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba