| 12:06a |
nu bāc tās visas romantiskās filmas mani slikti iespaido, pēc tam VIENMĒR uznāku skumji, a vispār kāpēc tā? Tas tāpēc, ka viņas visas beidzas laimīgi, visus tos skaistos brīžus skatoties tā gribās, lai tas notiktos ar mani....bet parasti tie notiek tikai filmās un tāpēc uznāk besis, jo man ar tā gribās. Kaut gan īstenībā tā nenotiek tikai filmās, tepat dzīvē ar tā notiek un tad ir vēl trakāk, jo tad ir grūtāk no tā aizbēgt.
vēl tieši šobrīd man ir bail par to, kas notiek, par to, kas notiks, par to, ka nenotiks tā kā es gribētu..... un ja nenotiks, ta drīz man vienkārši pietrūks spēka tam visam un es padošos, lai notiek tā kā notiek, tad man viss būs ..... jo kāda jēga, ja visu laiku pūlies un centies, bet nekas nemainās, vai ta mums katram nav jātiecas uz savu sapni un beigu beigās tas jāsasniedz? Vai arī tomēr mēs visi esam nolemti būt nelaimīgiem (vai arī tikai es) jo ir lietas, kas man ir vajadzīgas un ja man viņu nav un es redzu, ka es viņas nespējpēju sasniegt jo ikreiz mērķis attālinās.......... Un es pat sāku mazāk ticēt brīnumiem, jo ikreiz, kad man liekas, ka ar mani tāds no tiek, tad izrādās, ka tas tikai māns. Ir jānotiek vienais lietai, lai atgriezstu manī ticību, bet tā nenotiek, un tad liekas - kas tad tā par "fucking life", ja tev jādzīvo saspiestam, domājot un mokoties. Tikai viena vēlēšanās, lai piepildītos un ta ar pārējo es spētu tik galā pati, bet nekā, laikam jau vnk kādam tur augšā vnk nepatīc. Nu bet kāda ta tam visam jēga tā cīnīties???
....es ticu brīnumiem, bet kāpēc tāds nevarētu notik ar mani? Tikai viena karsta vēlēšanās....
Current Mood: nedaudz skumjšs |