(..)
Sep. 12th, 2005 | 04:34 pm
esmu: ko?
Ir tāda sajūta, ka drīz pietrūks spēka. Es katru vakaru eju mājās, ieslēdzu mūziku un gruzos. Tā es pagruzos līdz kādiem 22.00 un viss. Un tad atkal liekas, ka ir labi. Bet nākamajā dienā atkārtojas tieši tas pats. Laikam jau man tas patīk. Paraudāt par to, cik citiem ir slikti un cik man arī ir slikti. Un tā nav nekāda ikgadējā depresija. Tas ir melnās strīpas normāls rezultāts.
Bet vispār jau viss ir labi. Priekšnieks šodien darbā nav rādījies, tāpēc šeit nav kapa klusums. Jo, ja viņš ir ofisā, tad var dzirdēt tikai datoru rūkoņu un tastatūras klaboņu. Jo, redz, darbā vajag strādāt! Nekāda novēršanās no noteiktā kursa! Bet man liekas, ka mani atlaidīs. Jo es gribu pieprasīt brīvas 4dienas pēcpusdienas un visas 5dienas. Gribu mācīties. Tā pa īstam. Tā ka jau jāsāk meklēt cits darbs. Vēlams kultūras sfērā - organizēt, koordinēt utt. Ja kādam ir kas padomā, lūc zvanīt..