(..)
May. 17th, 2004 | 02:21 pm
jau pirms nedēļas priekšniekam palūdzu 2 nedēļu atvaļinājumu. Bet vēl joprojām nav atbildes. Nez, pēc cik ilga laika man vajadzētu viņam to atgādināt. Jāsāk plānot brīvdienas, bet nav ne jausmas, vai maz ir jēga.
Gribas aizbraukt uz siltajām zemēm, bet nesanāks. Mani grib aizsūtīt citur. Bet tur es jau biju un tur man nepatika. Neizskaidrojams saspringums visu laiku.. Tā nav valsts, kur gribas atgriezties vēl un vēl. Bet pienākums sauc..
Un ne jau reti jādara tas, ko nemaz negribas darīt. Visādi tādi ceļojumi uz cilvēku kāzām, kurus nemaz nepazīstu. Tā vietā, lai beidzot iepazītos ar meiteni, ar kuru esmu sarakstījusies teju 10 gadus. Vēstules.. Apmēram 1x gadā. Tomēr tā arī neesam viena otru aizmirsušas. Dikti gribas satikties. Un paskatīties šķībo torni un pamērcēt kājas Ligūrijas jūrā. Un iepazīties ar vietējiem un iedzert vīnu siltā naktī. Vai tik par daudz neesmu sasapņojusies?