magone - April 14th, 2003

Vēl tikai nedaudz pacietības. Tikai drusciņ. Un vēl nedaudz.

Daudz kas var izsist no sliedēm šobrīd. Īpaši, ja tiek pieminēti vārds "anketas".

Kaut kas tur iekšā notiek.

Vo, bezsakars. A ko nu vairs!

Jūtos draņķīgi. Parunāju ar vienu cilvēku un sapratu, ka kaut kas vairs nav tā kā agrāk. Mani kaitina nenovīdīgā attieksme pret manu problēmu. Mani kaitina tas, ka cilvēks visu laiku sola laboties un ņemt to vērā. Bet kaut kā bez rezultātiem. Es saprotu, ka esmu diezgan prasīga, bet tas, ko es lūdzu, tiešām nav grūti izdarāms. Un man nav spēka izdarīt izšķirošo gājienu. Es pat nezinu, uz kuru pusi..

ai, vispār izdomāju, ka jābeidz žēloties. Dzīve ir skaista!!