Pārdomas par attiecībām.. Ehh..
Apr. 1st, 2003 | 05:49 pm
Es to gaidīju jau ilgi. Kādus 2 mēnešus. Šodien beidzot ir klāt. Es to paņemu rokās, atšķiru īsto lpp., papriecājos par bildīti un sāku lasīt. Jo vairāk lasu, jo vairāk saprotu, ka es LIELU daļu no tā visa nezināju. Es nesaprotu mūsu attiecības. Mēs esam labas draudzenes. Ļoti labas. No 10. klases. Bet viņa nestāstīja. Viņa nav no tām meitenēm, kuras stāsta par attiecībām. Un tikai šodien es uzzināju, kā bija patiesībā. Tad es neko nezināju. Nē, ne jau neko. Zināju "lielos vilcienos". Un par galveno notikumu uzzināju tikai kādu mēnesi pirms tā. Bija brīži, kad viņai, noteikti bija vajadzīgs draudzīgs plecs.. Bet es neko nezināju. Es tagad laikam taisnojos. Viņa visu patur sevī. Viņa ir stipra. Es viņu apbrīnoju. Es viņu cienu kā sievieti, kā māti, kā draudzeni. Cienu par to, ka viņa māk atstāt visu sevī, kas nav nemaz tik viegli. Bet es gribu būt viņas stiprais plecs. Laiku pa laikam. Kad nav neviena cita, kam pastāstīt sāpi. Bet man ir bail uzbāzties... Bet es gribu... Bet man ir bail...