Svešinieks
Mar. 29th, 2003 | 03:09 pm
- Ko mīli tu visvairāk, cilvēk mīklainais? Vai tēvu, māti, māsu, varbūt brāli?
Man tēva nav, nedz mātes, māsas brāļa nav.
- Un draugus?
- Jūs vārdu minējāt, ko neesmu līdz šim vēl izpratis.
- Dzimteni?
- Es nezinu, kur viņa atrodas.
- Skaistumu?
- To mīlētu labprāt, vien dievišķu un nemirstīgu.
- Zeltu?
- To ienīstu, kā dieva nīstat jūs.
- Ko tad tu mīli, neparastais svešiniek?
- Es mīli mākoņus - tos mākoņus, kas aizpeld! ... lūk, tur ... lūk, tur ... šos brīnišķīgos mākoņus!
/Šarls Bodlērs/
Man tēva nav, nedz mātes, māsas brāļa nav.
- Un draugus?
- Jūs vārdu minējāt, ko neesmu līdz šim vēl izpratis.
- Dzimteni?
- Es nezinu, kur viņa atrodas.
- Skaistumu?
- To mīlētu labprāt, vien dievišķu un nemirstīgu.
- Zeltu?
- To ienīstu, kā dieva nīstat jūs.
- Ko tad tu mīli, neparastais svešiniek?
- Es mīli mākoņus - tos mākoņus, kas aizpeld! ... lūk, tur ... lūk, tur ... šos brīnišķīgos mākoņus!
/Šarls Bodlērs/