dziestoši krūmu oreoli man lūdzu vienu sezamu vienu atveriet divus alus piecus miljonus korķu un es jau burāju kā apakšveļu pazaudējis tālēs tumšās iesējs kaukāzu ar maziem zāģiem un katram savu bēru zaru lūdzu izdabūjiet mani ārā no mājām tajās ūtrupes kraukšķīgās sēklas tajās trauslās bulciņas mazi kodolreaktori stūrē grēku būsi izplūdis balona sfērā un prasīsi vēl mazliet smalkās balss kas saēd smilti, kas miltu bālā sejā ar zobiem atdarināt viršu skaņas ar kokli rokā skriet pret vilcienu drēn drēn bm bm spēlē kokli neparocīgi bet ātri iet uz priekšu tik ātras gaismas paliek aiz muguras peroni sadalās rokās un dzelžos nododamos un sakausējumos un tad jau arī medaļas sastājas rindā mūsu barhats ir lentēs un plecos spīts iegulst kā brūkleņu zapte tūlīt jau taisīs vaļā veikalu un skriesim grābsim katrā rokā pa piecām pudelēm atkorķēsim ar zobiem vemsim vēl pirms dzersim un sūtīsim savas dvēseles pastā un īmeilā un mūs atkorķēs kā salūtu savāc dzērājs kā atkusnī atklājas plaisas pa kurām es nedroši ieslīdu mājās aizkrampēju durvis un saraujos čokurā mazajā spraugā pie roktura |