magnetisms

kulinārijā pasūtīju zebru
un trīcēju visās miesās kā āliņģis
kā rentgenu apēdis dzīvnieks
tas no laukiem
no lielajām āfrikām pārbrauca brālis
viņš bija sapotēts viņam plaušās bija ķīna
es gulēju ar dienu par nakti nedomāju
es gulēju par dienu ar nakti nedomāju
es klauvēju pie pētera un dainas durvīm
un lauzos iekšā pērkamā institūtā
bet tikai galvaskausu burvis
var aptvert visas nāvējošās durvis
kas aizcērtas ienaidniekam pie kājām
pie deguna tek puņķis
no deguna sāk mirt miesa
karatiesas priekšā trīc ausis
un kad sirdī iedur tik stipri
ka autobuss apstājas uz piecām minūtēm
vai tev dēliņ viss labi
vecie cilvēki ir tik nevarīgi
viņi ir dzīves moku saēsti
lai gan stulbie idioti
viņiem bija jābūt visas pasaules māņiem
bet viņi ak pensijas vergi ak nožēlojamie
ak šausmas kā manas nieres ir izvagojuši spraušļi
es dāvāju jums šīs kapu puķes
lai helvetika izvest opija atkritumus
vajadzīgajā laikā un jā
man vienreiz jau dzīve beidzās šausmīgās mokās
es biju novārdzinājis savu ķermeni ar vielām
un tad kad dzīvība vēl turas trūdošos zaros
kad vējš nes dzīvību un pie tās tu ķeries
tad viiem ir jauks jaunums zināt
par taviem rododendru orķestriem
kas zog zemeņu platības un tajās audzē mazbērnus
kā multiplikatora efektu kā taureņus uz vēsām drātīm
es vienreiz šito izbeigšu
un rausīšu naudu kaudzēm
visās rīklēs sausi gulēt
visās māgās kāds jau dus
un kad celsies bārkstis melnā naktī
tad būs atbraucis pēteris I ar leikoplāksteri uz acīm

balerīna ar kāju aiz auss
sper sirdsšķīstam vilciņam
kas mani iegrieza?
kas mani saķers, kad stāšos?
tādi bravūrīgi acu uzmetieni
tādi kauslīgi prāta darbi
es gribētu būt par paracetomolu
es gribētu precēties ar āderi
un domas tad ietu pareizā virzienā
es to zinu
un varu pavēstīt pāvestam
lūdzu uzklausīt manu vēstuli, kungs
tajā es izklāstīšu lietas būtību
lai lietū stāv svētajie gari
un lai mani neaiztiek Atoms
un godaviesi no plauktiem skatās
kā tas plānprātiņš dresē mani
ar kaulu stangām es raušu dvēseles
un godāju bijušus draugus
mūsdienas pārnāk mājās ar tukšu ķešu
un dabon pa galvu no patēva
ubadzētāja ubaga Montgomerī
kā jūs lūdzu saukt šai vēlā stundā?
kūlas klūgas mazie groziņi
lūdzami pavizināt mani ar gaisa tramvaja trosi ap kaklu kad līst
tad es pieceļos kājās uz verdoša trotuāra
un gaudoju līdzi mehāniskajam mēnesim
kas norūdīts un kara mākslā apmācīts
un kuram tad pietiks resno galu
lai aizbīdītu saulessargu
un kūkotu kā to dara
es
nobrucis buratino kombinezons
un lustras baroka veidnēs
un klaustrofobiski biseksuāļi
modri par tēviju
par koloniju
belarusiju
onāniju

klientiem parasti vēderā ir svins
tas no garā šāvienu pavediena
kad sēdi pie lētā gala galda
un kad uz tā stāv svečturis
tad tu skaties svešās acīs
un tur mīlējas liesmiņas
ar garu svina kātu tu ķeksē paliekas
mazā melnā manuskripta drātis
ar ko tu biji saņemts kad startēji
vai klausies ko es tev saku?
tas taču rūsganais tērauds
neaiztiec viņu ar rokām!
tam kancerogēns
tam brālis bokseris
tas sodrējs tas klausās ko saki
tas atlokā bolās
tas esmu es no citas puses
to labprāt piedraugotu
tie labie smaidi vienmēr kūst
tu leknās ūsas tu uz mūsu busi skaties
tu klausies tu kūsas nejau no tīra zelta
es piedodu tev tavas pārestības, kungz
tu esi uz velna paraušanu

bodlērs man atsūtīja konvertā sūdu
no kuras no karietēm tas? es domāju
es domāju? tātad es [.kasu.esmu.lasu.basu kāju.liesmu kratu. burāju AKDIEVS]
kā kajs no cara laika monētas
es nokāpju uz aukstas zemes tāles
un glabāju savas mājas ar brezenta hieroglifu
un brezenta horizontu vertikālu momentu liesmās satērptu miljonu klaigas un sinagogu